Futbola transfēru sistēmas savietojamība ar Eiropas tiesībām

Abstract

Tā kā sports tiek uzskatīts par saimniecisku darbību, futbolistu pārvietošanās kārtību nosaka ES tiesību akti par brīvu pārvietošanos, kas var tikt uzskatīts par ierobežojumu. Sports attiecas arī uz konkurences likumu. Šajā darbā tiek analizēts, vai pārvietošanās rada brīvas pārvietošanās pārkāpumu un apdraud godīgu konkurenci.

Darba ņēmēju brīva pārvietošanās ir ierobežota, jo futbolistus ierobežo pārvietošanās noteikumi un ir noteiktas robežas, kad tie var izmantot savas tiesības. Tas attiecas uz konkurenci, ja konkurences būtība ir veicināt vienota tirgus attīstību, lai aizsargātu patērētāju labklājību, nevis negatīvi ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Neskatoties uz to, ka Lisabonas līgumā ir noteikta sporta specifika, šie jautājumi netika efektīvi izskatīti, un tas joprojām var radīt problēmas Eiropas Savienībai. Tādēļ Eiropas Kopienu Tiesas loma bija un būs nozīmīga.

As sport is considered as an economic activity thus transfer system of footballers falls under the free movement provisions of EU law and maybe deemed as restriction. Sport is also an issue of competition law. This thesis seeks to analyze if transfer system constitutes free movement violations and endangers fair competition.

Free movement of workers is restricted as footballers are bound under transfer system and they have time limits when they can enjoy their rights. It concerns competition so far as the essence of competition is to facilitate creation of single market to protect consumer’s welfare and not to effect negatively trade between the Member States. Despite the fact that Lisbon Treaty declared the specific nature of sport, these issues were not dealt effectively and it may still create problems for the European Union. So the role of Court of Justice was and will remain significant.