Interaktīvu tehnoloģiju izmantošana basketbola treniņos

Abstract

Kvalifikācijas darba tēmu “Interaktīvu tehnoloģiju izmantošana basketbola treniņos” autore izvēlējās, jo ikdienā, strādājot ar bērniem secināja, ka nereti bērniem zūd vēlme veikt vingrinājumus, jo tajos, viņuprāt, nav nekā interesanta. Mūsdienu interaktīvās tehnoloģijas ir sasniegušas arī sporta virsotnes un ar vien vairāk treniņu procesā un testēšanā parādās rīki, kas ar skaņu, krāsu vai interaktīvu iesaisti palīdz un sekmē vienkāršu uzdevumu izpildi. Tēma ir aktuāla, jo ar vien vairāk bērni ikdienā izvēlas pavadīt savu brīvo laiku digitālās ierīces, tad šī ir laba alternatīva tam, ka treniņos arī ir interaktīvas tehnoloģijas. Autore pētījumā veica pedagoģisko izmēģinājuma darbību ar 9-11 gadus veciem pusaudžiem, kas ikdienā trenējas basketbolā. Darbā autore secināja, ka mūsdienās, tehnoloģijas integrējot treniņu procesā var uzlabot bērnu vispārīgās sagatavotības un testu izpildes rādītājus. Pētījumā tika izmantota kvantitatīvā datu ievākšanas pētniecības metode - testēšana. Kopā bija 20 respondentu. Darbs sastāv no 3 nodaļām. Pētījumā izvirzītais pētnieciskais jautājums apstiprinās, pamatojot to ar izpētīto zinātnisko literatūru un veicot pētījumu U-11 pusaudžu basketbola treniņos.

The author chose the topic "The use of interactive technology in basketball training" because working daily with children, the author found that they often lose the desire to do certain activities because children find standard exercises to be uninteresting and dull. Today's interactive technology has also reached the pinnacle of sport and more and more tools are appearing in training and testing that assist and facilitate simple tasks through sound, color or other interactive engagement. This subject is topical as with time children progressively choose to spend most of their free time on digital devices, therefore interactive technology in training is a great alternative to out of date or basic practice drills as well as a modern tool that keeps up with the world’s fast pace and children’s shorter attention span. The author tested 9 - 11-year-old adolescent basketball players. The author wants to conclude that the advanced technology of today can improve children's technical performance when integrated into the training process. The quantitative research method of data collection - testing - was used in the study. There were 20 participants in total. The thesis consists of 3 chapters. The research question raised in the study is confirmed by substantiating it with the researched scientific literature and the study in U-11 adolescent basketball training.