Vecāku emocionālā intelekta saistība ar pieeju bērnu audzināšanā

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp vecāku emocionālo intelektu un pieeju bērnu audzināšanā, cik lielā mērā vecāku emocionālais intelekts prognozē vecāku izvēlēto pieeju bērnu audzināšanā, kā arī noskaidrot, vai pastāv atšķirības vecāku emocionālajā intelektā un vecāku audzināšanas pieejās vīriešu un sieviešu izlasē. Pētījumā piedalījās 104 vecāki (N=104), kuru vismaz viens vai vairāki bērni ir vecumā no 8 -13 gadiem. Pētījuma izlases sadalījums pēc demogrāfiskajiem rādītājiem ir 54 sievietes (n=54), vecumā no 23 līdz 54 gadiem un 50 vīrieši (n=50), vecumā no 24 līdz 57 gadiem. 1 % no respondentiem ir pamatizglītība, 23,1 % ir vidējā izglītība, bakalaura līmeņa augstākā izglītība ir 40,3 %, maģistra līmeņa augstākā izglītība ir 34,6 % un 1 % no visiem respondentiem ir doktora līmeņa augstākā izglītība. Pētījumā tika izmantotas Alabamas audzināšanas aptauja (APQ, The Alabama Parenting Questionnaire) (Shelton et al.,1996; Kalniņa, 2006) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self – Report Emotional Intelligence Test, STREIT) (Schutte et al., 1998, kā minēts Schutte, Malouff & Bhullar, 2009). Rezultāti uzrādīja, ka pastāv pozitīvas saistības starp tādām vecāku piekoptajām audzināšanas pieejām, kā iesaistīšanās un pozitīva audzināšana un emocionālā intelekta iezīmi emociju uztvere. Pozitīvas saistības pastāv arī starp audzināšanas pieejām iesaistīšanās un pozitīva audzināšana un emocionālā intelekta savu emociju vadīšana apakšskalas rādītājiem. Iesaistīšanās, pozitīvas audzināšanas un emocionālā intelekta sociālo prasmju/citu cilvēku emociju vadīšanas apakšskalu starpā novērota pozitīva saistība. Iesaistīšanās un pozitīva audzināšana statistiski nozīmīgi, pozitīvi saistās ar emocionālā intelekta apakšskalas rādītājiem emociju izmantošanā. Vecāku audzināšanas pieejas fiziska sodīšana un emociju uztveres starpā pastāv statistiski nozīmīga, negatīva saistība, kā arī starp fizisku sodīšanu un savu emociju vadīšanu pastāv statistiski nozīmīga, negatīva saistība. Vecāku iesaistīšanos pozitīvi prognozē emocionālā intelekta iezīmes sociālās prasmes/ citu cilvēku emociju vadīšana un savu emociju vadīšana. Emociju uztvere pozitīvi prognozē pozitīvu audzināšanu. Sociālās prasmes/ citu cilvēku emociju vadīšana negatīvi un emociju izmantošana pozitīvi kopā prognozē pretrunīgu disciplinēšanu. Savu emociju vadīšana nelielā mērā prognozē tādu audzināšanas pieeju, kā fiziska sodīšana. Vecāku emocionālā intelekta rādītājos un vecāku audzināšanas pieejās vīriešu un sieviešu izlasē tika konstatētas atšķirības. Audzināšanas pieejās - iesaistīšanās un pozitīva audzināšana, kā arī emocionālā intelekta - iezīmēs emociju izmantošana, emociju uztvere, sociālo prasmju/ citu cilvēku emociju vadīšana sieviešu izlasē rādītāji ir augstāki nekā vīriešiem. Atslēgas vārdi: emocionālais intelekts, vecāku audzināšanas pieejas, dzimums

The goal of the study was to examine the connection between parental emotional intelligence and parenting approaches, to what extent parental emotional intelligence determines their chosen parenting approaches, and to identify whether there are gender differences in emotional intelligence and parenting approaches among male and female participants. The respondents of the study were 104 parents (N=104) with at least one child aged 8–13 years. The demographic distribution included 54 women (n=54), aged 23–54, and 50 men (n=50), aged 24–57. 1% had primary education, 23.1% had secondary education, 40.3% held a bachelor’s degree, 34.6% had a master’s degree, and 1% had a doctoral degree. The study employed the Alabama Parenting Questionnaire (APQ) (Shelton et al., 1996; Kalniņa, 2006) and the Self-Report Emotional Intelligence Test (SREIT) (Schutte et al., 1998, as cited in Schutte, Malouff & Bhullar, 2009). Results revealed positive correlations between parenting approaches such as involvement and positive parenting with emotional intelligence index - perception of emotion. Positive correlations are observed between involvement and positive parenting approaches and the emotional intelligence subscale of managing emotions in self. A positive correlation is also identified between involvement, positive parenting, and the emotional intelligence subscale social skills/ managing others’ emotions. Involvement and positive parenting are statistically significantly and positively correlated with the emotional intelligence subscale of utilization of emotion. A statistically significant negative correlation was found between corporal punishment as a parenting approach and both perception of emotion and managing emotions in parents; there is also a statistically significant, negative correlation between corporal punishment and managing emotions in self. Parental involvement is positively predicted by emotional intelligence indexes related to social skills/managing others’ emotions and managing emotions in self. Perception of emotion is a positive predictor of positive parenting. Social skills/managing others’ emotions negatively predict, while emotion utilization positively predict inconsistent discipline. Managing emotions in self slightly predicts the use of corporal punishment as a parenting approach. Gender differences are observed in both emotional intelligence and parenting approaches. Female participants score higher than males in parenting approaches such as involvement and positive parenting, as well as in emotional intelligence indexes - emotion utilization, perception of emotion, and social skills/managing others’ emotions. Keywords: emotional intelligence, parenting approaches, gender