Bailes palaist garām un to saistība ar psiholoģisko labklājību un trauksmi sociālos tīklus lietojošu pieaugušo vidū

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saikni starp bailēm palaist garām, psiholoģisko labklājību un trauksmi kā iezīmi sociālos tīklus lietojošu pieaugušo vidū, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumu atšķirības baiļu palaist garām rādītājos, vai pastāv baiļu palaist garām saistība ar vecumu un to, cik lielā mērā psiholoģisko labklājību prognozē bailes palaist garām un trauksme kā iezīme. Pētījuma respondentu izlasi veido 196 respondenti, 69% sieviešu, 31% vīriešu, vecumā no 21 līdz 59 gadiem, kas lieto sociālos tīklus (M=36,41, SD=8,55). Lai mērītu bailes palaist garām, tika izmantota Baiļu palaist garām skala (Fear of missing out scale, Mazlum & Atalay, 2022), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros. Psiholoģiskās labklājības mērīšanai tika izmantota Psiholoģiskās labklājības skala (Psychological Well-being Scale, Ryff, 1989), kuru Latvijā adaptējušas S. Voitkāne un S. Miezīte 2002.gadā. Trauksmes kā iezīmes mērīšanai tika izmantota Stāvokļa-iezīmes trauksmes aptauja (State-Trait Anxiety Inventory/STAI/, Spilberger, 1983), kuru Latvijā adaptējusi Daina Škuškovnika 2004.gadā. Pētījumā tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīgas negatīvas saistības starp bailēm palaist garām un psiholoģiskās labklājības apakšskalām – autonomiju, vides meistarību, labām attiecībām ar citiem un sevis pieņemšanu, savukārt ar personības izaugsmes un jēgpilnu mērķu apakšskalām saistība netika konstatēta. Tika secināts, ka nepastāv dzimumu atšķirības baiļu palaist garām rādītājos, un jaunākiem respondentiem vairāk raksturīgas bailes palaist garām nekā vecākiem respondentiem. Apskatot, cik lielā mērā psiholoģisko labklājību prognozē bailes palaist garām un trauksme kā iezīme, tika secināts, ka trauksme kā iezīme izskaidro 51% no psiholoģiskās labklājības kopējās variācijas, savukārt bailes palaist garām neveido būtisku pienesumu psiholoģiskās labklājības izskaidrošanā.

The purpose of this research is to explore the relationship between fear of missing out, psychological well-being and trait anxiety among adults who use social media, as well as find out whether there are gender differences in measures of fear of missing out, whether fear of missing out is related to age, and the extent to which fear of missing out and trait anxiety predict psychological well-being. Respondents of the study were 196 adults, 69% woman, 31 % men, aged from 21 to 59 years old who use social media (M=36,41, SD=8,55). Fear of missing out scale (FOMO scale, Mazlum & Atalay, 2022) was used to measure fear of missing out, scale was adapted for this study. Psychological well-being was measured with Psychological Well-being Scale (PWB scale, Ryff, 1989), adapted in Latvia by S. Voitkāne un S. Miezīte in 2002. Trait anxiety was measured with State-Trait Anxiety Inventory (STAI, Spilberger, 1983), adapted in Latvia by Daina Škuškovnika in 2004. The study results revealed that there are statistically significant negative relationships between fear of missing out and the subscales of psychological well-being - autonomy, environmental mastery, good relationships with others, and self-acceptance, while no relationship was found with the subscales of personal growth and meaningful goals. It was also concluded that there is no gender difference in fear of missing out scores, and age has a significant negative relationship with fear of missing out and younger respondents are more likely to have a fear of missing out than older respondents. Looking at the extent to which fear of missing out and trait anxiety predict psychological well-being, it was concluded that trait anxiety explains 51% of the total variation in psychological well-being, while fear of missing out does not make a significant contribution to explaining psychological well-being.