Eiropas Savienības kandidātvalstu pievienošanās izaicinājumi: Serbijas un Ziemeļmaķedonijas gadījumu analīze

Abstract

Maģistra darba “Eiropas Savienības kandidātvalstu pievienošanās izaicinājumi: Serbijas un Ziemeļmaķedonijas gadījumu analīze” mērķis ir izpētīt ES dalībvalstu lomu un radītos izaicinājumus Serbijas un Ziemeļmaķedonijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai. 2022.gada Krievijas iebrukums Ukrainā un jaunu valstu interese par dalību ES aktualizēja ES nepieciešamību nostiprināt savu klātbūtni Rietumabalkānu valstīs. Rietumbalkānu valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Serbija un Ziemeļmaķedonija) ir atradušās ES paplašināšanās politikas fokusā jau kopš 2003.gadā, taču bez būtiskiem panākumiem. Ikviena kandidātvalsts ceļā uz dalību ES saskaras ar virkni dažādu izaicinājumu, šī maģistra darba ietvaros uzsvars tiks likts uz Eiropas līmeņa izaicinājumiem, analizējot ES dalībvalstu lomu un iesaisti Ziemeļmaķedonijas un Serbijas gadījumos. Maģistra darbā tiek izvirzītas divas hipotēzes, pirmkārt, ES paplašināšanās nav pilnībā uz nopelniem balstīts process un atkarīgs no kandidātvalstu sasniegtā progresa; otrkārt, nacionālo interešu vadītas, ES dalībvalstis rada papildu izaicinājumus Serbijas un Ziemeļmaķedonijas izredzēm pievienoties ES. Maģistra darbs sastāv no piecām nodaļām. Darba pirmā nodaļa ir veltīta ES paplašināšanās teorijas pamatnostādņu skaidrošanai, balsoties uz politologu Franka Šimmelfeniga un Ulriha Sedelmeiera izstrādātās pieejas. Otrajā nodaļa skaidro pētījumā izmantoto metodoloģiju. Trešā nodaļa aplūko Eiropas Savienības paplašināšanās politiku attiecībā uz Rietumbalkānu reģionu, kā arī skaidro ES pievienošanās process un Kopenhāgenas kritērijos iestrādātās ES pievienošanās prasības. Ceturtajā nodaļā ir sniegts ieskats Ziemeļmaķedonijas un Serbijas gadījumu specifikā un līdz šim sasniegtajā progresā attiecībā pret ES pievienošanās kritēriju izpildi. Noslēdzošajā nodaļā ir veikta Serbijas un Ziemeļmaķedonijas gadījumu analīze, analizējot ES dalībvalstu lomu ES paplašināšanās procesa ietvaros.

The master’s thesis “The challenges of EU enlargement for candidate states: case study of Serbia and North Macedonia” aims to research the role of EU member states and arising challenges to accession posed to Serbia and North Macedonia. After the start of Russia’s full scale war against Ukraine in 2022, a wave of new countries from the EU’s Eastern Partnership became serious in their interests of joining the EU, thus putting the stagnant EU enlargement back on the agenda also for the Western Balkans. The Western Balkans six (WB6) – Albania, Bosnia and Herzegovina, Kosovo, Montenegro, Serbia, and North Macedonia – have been the focus of EU enlargement policy since 2003, however, without successful enlagements yet. Each EU candidate encounters a variety of challenges on their path to accession, therefore the focus of this master’s thesis is put on the European-scale challenges and the analysis of the EU member states’ in the case of Serbia and North Macedonia. Two hypothesis have been put forth and will be tested throughout the master’s thesis. First, the EU enlargement is not merit-based process dependent on the candidate’s achieved progress. Second, driven by national interests, EU member states pose additional challenges to Serbia and North Macedonia's prospects of joining the EU. The master’s thesis is structured in five main chapters. The first chapter provides a theoretical basis of the EU enlargement based on theory developed by political scientists Frank Schimmelfennig and Ulrich Sedelmeier. Second chapter introduced the research methodology. The third chapter revolves around EU’s enlargement policy towards the Western Balkans, the enlargement process, and the Copenhagen criteria. The fourth chapter provides insight into the specifics of Serbia’s and North Macedonia’s accession cases and their achieved progress towards meeting the Copenhagen criteria. Lastly, we conduct a case study of Serbia and North Macedonia, analyzing the role of EU member states in their path to EU accession and whether they have posed significant challenges to their prospects of joining.