Latvijas ilgtspējības izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļā kursa ietvaros graudkopībā

Abstract

Maģistra darba tēma ir "Latvijas ilgtspējības izaicinājumi Eiropas Savienības Zaļā kursa ietvaros graudkopībā". Šajā darbā tiek analizēti graudkopības nozares ilgtspējības izaicinājumi Latvijā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa politikas regulējumus un mērķus. Darbs sākas ar ievadu par Eiropas Savienības Zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gadā un kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimatneitralitāti, nodrošināt resursu efektīvu izmantošanu un atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas. Īpaša uzmanība ir pievērsta Eiropas Savienības lauksaimniecībai, kas ir būtiska pārtikas nodrošinājumā un arī ievērojami ietekmē vidi. Savukārt Latvijā lielāko daļu no lauksaimniecības nozares aizņem graudkopības, kas šobrīd atrodas izšķirošā situācijā, pielāgojoties jaunajām Zaļā kursa prasībām. Teorētiskajā daļā autore apskata vairākus ilgtspējības izaicinājumus, tai skaitā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, augsnes veselības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu un Eiropas Savienības piedāvātās stratēģijas un politikas, kas veicinātu iekļaujošus rezultātus Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Tiek analizēta arī nepieciešamība pēc atbalsta maksājumiem un ārējie ietekmes faktori, kas veicina vai tieši otrādi kavē Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Empīriskajā daļā tiek analizēti Latvijas graudkopības rādītāji un to pielāgošana Zaļā kursa mērķiem, kā arī veidotas interpretācijas vai tiek sasniegtas Zaļā kursa politiskās nostādnes. Pētījuma mērķis ir identificēt un analizēt Latvijas graudkopības nozares rādītājus, lai noteiktu ilgtspējības problēmas un veidotu iespējamos risinājumus, kas veicinātu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju ES kontekstā. Šī maģistra darba rezultāti ir nozīmīgi politikas veidotājiem, lai izprastu nozares spēju vai nespēju reaģēt uz un realizēt ES Zaļā kursa mērķus. Atlēgvārdi: Eiropas Savienības Zaļais kurss, ilgtspējīga lauksaimniecība, Latvijas graudkopība, vides aizsardzība, klimatneitralitāte, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, vides politikas regulējumi.

The subject of the master’s thesis is Latvia's sustainability challenges within the framework of the European Union's Green Deal in grain cultivation. This thesis analyses sustainability challenges faced by Latvia in the sector of cultivation of grain considering the regulations and goals of the European (EU) Green Deal Policy. The thesis starts with an introduction on the European Grean Deal adopted in 2019 whose goal is to achieve the climate neutrality in the European Union ensuring efficient use of resources and disconnecting economic growth and resource usage. Special attention is paid to the European agriculture that is important for food supply and affects the environment considerably. In its turn, the cultivation of grain accounts for the major portion of Latvian agriculture for which the adaptation to the new Green Deal requirements is a pivotal point. In the theoretical section, the author considers a range of sustainability challenges, including reduction in greenhouse gas emissions, improvement of soil health and biological diversity and strategies and policies proposed by the European Union that would encourage inclusive results for achieving the Green Deal Objectives. The need in support payments and external and external impact factors that encourage or other way round, delay the achievement of the Green Deal Objectives is analysed. The empiric part analyses the results of cultivation of grain in Latvia and their adaptation to the Green Deal Objectives and suggests interpretations as to whether the Green Deal political settings will be achieved. The goal of the research is to identify and analyse the parameters of the Latvian sector of cultivation of grain to determine sustainability issues and shape possible solutions to encourage this sector’s sustainable development and competition in the EU context. The results of this master’s thesis are important for policy makers to understand the sector’s ability or inability to respond to and implement the EU Green Deal Objectives. Keywords: European Grean Deal, sustainable agriculture, Latvian grain cultivation, environmental protection, climate neutrality, biological diversity, climate change, environmental policy regulations.