Latviešu lepnums: valsts, nācija un LGBT+ tiesību atzīšana

Abstract

LGBTQ+ kopiena un pastāvīgais aktīvisms Latvijā ir saskāries ar nacionālistisku konservatīvo aktīvistu pretkustību, kas realizējas arī politiskajā sfērā. Tiesības, kā viendzimuma laulības un medicīnas pakalpojumu pieejamība, ir guvušas progresu, taču Latvijas valsts/tautas paradigmā joprojām šādas idejas tiek pozicionētas kā svešas. Ielūkojoties šajā sfērā un izmantojot teorētiskos instrumentus, kā homonacionālismu un aktīvisma/patriotisma/nacionālisma mijiedarbību, mans mērķis bija iegūt izpratni par Latvijas LGBTQ+ aktīvistiem, kā viņi orientējas sarežģītajā nacionālisma un patriotisma elementu mijiedarbībā un kā viņi šos elementus pieņem vidē, kas viņus pozicionē kā nepiederīgus. Kā pieredzes Latvijā vai ārzemēs ietekmē viņu aktīvisma izpausmes, kā viņi aizsargā un mijiedarbojas ar leģitimāciju, un kā tas galu galā ietekmē Latvijas LGBTQ+ kopienu? Mērķis bija kopienai, kas bieži tiek prezentēta sterilā veidā, dot balsi, humanizējot viņu grūtības un sniedzot manu perspektīvu jaunā veidā ar mērķi paplašināt jau augošo literatūras apjomu par LGBTQ+ kopienu Austrumeiropas valstīs. Tika konstatēta kontekstuāla valoda ( valodas variācijas atkarībā no izmantošanas iekšpus vai ārpus kopienas), aktīvistu vērtības atzīšana un caurspīdīga/necaurspīdīga mijiedarbība ar plašāku sabiedrību, kas apgrūtina komunikāciju . Galvenokārt Latvijas LGBTQ+ kopienas atsvešinātība tiek slēpta nepilnīgi iekļaujošā vidē, tātad atvērtāka diskusija un plašāka izpratne varētu mazināt diskriminējošas darbības un tiesību atšķirību starp marginālajām un nemarginālajām grupām.

The LGBTQ+ community and continued activism in Latvia has faced nationalistic push-back from conservative counter-activists, extending well into the political sphere. Rights such as same-sex marriage and access to healthcare have made strides, but there are still framings within Latvia’s state/nation paradigm that view these elements as foreign. Through entering the field and utilizing theoretical devices such as homonationalism and an activism/patriotism/nationalism trifecta, I attempted to gain some understanding of Latvia’s LGBTQ+ activists, how they navigate the complexities of national and patriotic elements, and how they reconcile these elements in an environment which frame them as foreign. What journeys do they face in Latvia or abroad that impact their expression activism, how do they safeguard and engage with legitimization, and how does this ultimately impact Latvia’s LGBTQ+ community? The goal was to help give further voice to these communities that are often presented in a very sterile light, humanizing their struggles, and providing my perspectives in a new light towards the growing library of content regarding the LGBTQ+ community in Eastern European countries. What was found is a contextual environment of different languages used in and outside the community, a position of activists as valued, and invisible/visible dynamics that disjoint conversations. Ultimately, the foreignness of Latvia’s LGBTQ+ community is masked behind a less than inclusive space, implying that opening up the conversation further and providing more awareness could alleviate discriminatory practices and allow for rights to become better equalized across marginalized and non-marginalized people.