Reinterpretācija caur globālajām asamblejām - "Bubble Tea" gadījums Rīgā

Abstract

Bubble tēja ir dzēriens, kas pēdējos gados ir kļuvis arvien populārāks Eiropā. Izmantojot intervijas un dalībnieku novērojumus, es analizēju burbuļtējas veikalus un operatorus Rīgā un apgalvoju, ka tā saucamās burbuļtējas un kultūras vienības pievilcība, kurai tā pieder, slēpjas nevis tās preces un pārtikas dabā, bet gan tās kā simboliskas konstrukcijas interpretācijā. Šo procesu var saistīt ar burbuļtējas starptautisko izplatību un tās turpmāko pielāgošanos vietējiem kontekstiem. Tas ir, kā eksotisks produkts tiek lokalizēts un pielāgots vietējā klienta tiešajām vēlmēm. Šajā darbā es vispirms aplūkoju globālo kompleksu teoriju un pēc tam izmantoju to, lai novērotu, kā burbuļtēja tiek saprasta un pārstāvēta dažādās Rīgas pilsētas patērētāju kopienās. Atšķirībā no tradicionālās tējas un kafijas, šī interpretācija apvieno burbuļtējas klientūru globalizētā un subkulturālā kontekstā. Es ierosinu, ka burbuļtējas vietējais patēriņš atspoguļo pakāpenisku globalizācijas un lokalizācijas savišanos, kurā sākotnējais dizains tiek pārveidots un atdalīts no tā sākotnējās formas, izmantojot virkni dinamisku diskursu un refleksīvu praksi. Burbuļtējas izpētes mērķis ir nodrošināt nozīmīgāku lomu globālās montāžas teorijai, kurā esošās struktūras tiek pārveidotas, ieviešot lokalizētus un interpretējošus diskursus. Praksē interpretatīvo diskursu attīstību saistībā ar burbuļtēju var pētīt, izmantojot antropoloģiskos lauka darbus, intervijas un kvalitatīvu datu analīzi. Šī pieeja ļauj izpētīt, kā šie diskursi, kas nosaka burbuļtēju ar tās sociālo vērtību, laika gaitā ir attīstījušies un mainījušies un kā tie ir atkāpušies no sākotnējās konstrukcijas.

Bubble tea is a drink that has become increasingly popular in Europe in recent years. Using interviews and participant observation, I analyze bubble tea shops and operators in Riga and argue that the appeal of so-called bubble tea and the cultural entity to which it belongs lies not in its nature of commodity and food but in its interpretation as symbolic construction. This process can be attributed to the international dissemination of bubble tea and its subsequent adaptation to local contexts. That is, in how an exotic product is localized and adapted to the immediate preferences of the local customer. In this thesis, I first examine the theory of global assemblages and then uses it to observe how bubble tea is understood and represented in different consumer communities in the city of Riga. Unlike traditional tea and coffee, this interpretation unites the bubble tea clientele in a globalized and subcultural context. The authors propose that the local consumption of bubble tea reflects the gradual intertwining of globalization with localization, whereby the original design is transformed and disengaged from its original form through a series of dynamic discourses and reflexive practices. The research on bubble tea aims to provide a more prominent role for the theory of global assemblage, whereby existing structures are modified through the introduction of localized and interpretive discourses. In practice, the evolution of the interpretive discourses surrounding bubble tea can be studied through anthropological fieldwork, interviews and qualitative data analysis. This approach allows for the examination of how these discourses defining bubble tea of its social value have developed and changed over time, and how they have departed from their original construction.