Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību rādītāju analīze pēc sankciju ieviešanas

Abstract

Vairākus gadus Latvijai ar Krieviju ir bijusi abpusēji izdevīga sadarbība, kas skaidrojama ar kopējo robežu. Pēc 2014. gadā pirmajām salīdzinoši nelielajām noteiktajām sankcijām Krievijai, Latvijā dažādās nozarēs bija vērojamas dažādas problēmas, ko ietekmēja ES noteiktie aizliegumi atsevišķu preču importam un eksportam uz sankcionēto valsti. Līdzīgi, kā ES, arī Krievija reaģēja tai noteiktajām sankcijām un, kā atbildes soli noteica arī dažādu preču importa aizliegumu no ES valstīm. 2022. gadā tika noteiktas daudz plašākas un apjomīgākas sankcijas, kuras viennozīmīgi ir ietekmējušas abu valstu ekonomisko sadarbību. Lai noskaidrotu, kā sankcijas ir izmainījušas Latvijas – Krievijas ekonomisko sadarbību un lai noskaidrotu vai sankciju ietekmē ir ietekmēti Latvijas kopējie importa un eksporta rādītāji, darba autore izvirzījusi sekojošus uzdevumus: 1.Izpētīt sankciju definīciju, sankciju veidus un to mērķus; 2.Izmantojot, Latvijas oficiālās statistikas datus, izanalizēt Latvijas un Krievijas ārējās tirdzniecības izmaiņas pēc sankciju ieviešanas; 3.Intervēt 3 Latvijas uzņēmumus, kuriem ir pieredze sadarbībā ar Krieviju, uzklausīt to pieredzi par tirgus orientācijas problēmām un izanalizēt noteikto sankciju ietekmi uz uzņēmumiem. 4.Secināt vai sankciju ieviešana Krievijai ir būtiski ietekmējusi Latvijas uzņēmējus un Latvijas importa un eksporta datus, kā arī izstrādāt priekšlikumus uzņēmumiem sankciju pārvarēšanā. Pētījuma veikšanai izmantoti dati sākot no 2013. gada līdz 2023. gadam. Darbā tika izmantotas tādas metodes, kā aprakstošās, analīzes, salīdzināšanas, statistiskās analīzes, grafiskās analīzes metodes un intervijas metode. Darbā secināts, ka sankciju ieviešana nav radījusi būtisku Latvijas kopējo importa un eksporta kritumu, galvenokārt šos rādītājus ir ietekmējuši citi ekonomiskie apstākļi (būtisks energoresursu cenu kāpums; procentu likmju kāpums), tomēr sankcijas ir būtiski samazinājušas no Krievijas importēto preču vērtību, turpretī eksports uz Krieviju ir saglabājies nemainīgi augsts. Sankciju rezultātā saites ar Krievijas netika pārrautas, bet tika būtiski ietekmētas pārvadāto preču grupas, jo galvenokārt pret Krieviju ir vērstas sektorālās sankcijas. Sektorālo sankciju rezultātā atsevišķas nozares, tādās, kā pārtikas, enerģētikas un transporta nozares tika būtiski ietekmētas, radot uzņēmumiem apgrozījuma kritumu, peļņas samazināšanos un zaudējumu palielināšanos. Pētījums sastāv no 67 lappusēm, 7 tabulām, 23 attēliem, 52 avotiem un 4 pielikumiem.

For several years, Latvia and Russia have had mutually beneficial cooperation, which can be explained by their shared border. After the first relatively small sanctions imposed on Russia in 2014, various sectors in Latvia experienced different problems, influenced by the EU-imposed bans on the import and export of certain goods to the sanctioned country. Similarly to the EU, Russia responded to the sanctions imposed on it and, as a countermeasure, imposed bans on the import of various goods from EU countries. In 2022, much broader and more extensive sanctions were imposed, which have clearly affected the economic cooperation between the two countries. To determine how the sanctions have changed the economic cooperation between Latvia and Russia, and to find out if the sanctions have affected Latvia's overall import and export indicators, the author has set the following objectives: 1.To study the definition of sanctions, the types of sanctions, and their objectives; 2.Using data from the Central Statistical Bureau of Latvia, to analyze the changes in Latvia's and Russia's foreign trade after the introduction of sanctions; 3.To interview three Latvian companies with experience in cooperation with Russia, to hear their experiences regarding market orientation problems and to analyze the impact of the imposed sanctions on these companies; 4.To conclude whether the imposition of sanctions on Russia has significantly affected Latvian entrepreneurs and Latvia's import and export data, and to develop suggestions for companies on overcoming the sanctions. The study uses data from 2013 to 2023. The methods used in the author include descriptive analysis, comparison, statistical analysis, graphical analysis, and interview methods. The author concludes that the imposition of sanctions has not caused a significant decline in Latvia's overall imports and exports; these indicators have mostly been influenced by other economic factors (a significant increase in energy resource prices; rising interest rates). However, the sanctions have significantly reduced the value of goods imported from Russia, while exports to Russia have remained consistently high. As a result of the sanctions, the links with Russia were not severed, but the groups of goods transported were significantly affected, as sectoral sanctions were primarily aimed at Russia. As a result of these sectoral sanctions, certain industries, such as food, energy, and transportation, were significantly impacted, leading to a decline in turnover, a decrease in profits, and an increase in losses for companies. The study consists of 67 pages, 7 tables, 23 figures, 52 sources, and 4 appendices.