5 – 6 gadīgu bērnu valodas bagātināšana vizuālas mākslas nodarbībās

Abstract

Pētījuma mērķis: teorētiski izanalizēt un empīriski pārbaudīt, kā vizuālās mākslas nodarbības pirmsskolā bagātina 5 – 6 gadīgu bērnu valodu. Pirmajās nodaļās ir apskatīta teorētiskā izpēte un analīze. Trešajā nodaļā ir veikts empīriskais pētījums, kas ietver metodoloģijas aprakstu, pētījuma gaitu, iegūto rezultātu analīzi un secinājumu. Pirmajā nodaļā tiek pētītas teorētiskās atziņas par valodas attīstību. Teorētiskajam pamatojumam tika izmantotas sekojošo zinātnieku un pētnieku secinājumi: A. Ancāne (2024), I. Nazarova (1999), S. Tūbele (2015), V. Golubina (2007), Z. Anspoka (2020), A. Tauriņa (2016), W. O’Grady (2005), A. Irbe (2014), M. Guasti (2002), S. Rosenbaum (2016) u.c.. Teorētiskajam pamatojumam tika apskatītas tādu zinātnieku atziņas kā: B. Frīdenberga (2003), A. Randoha (2015), E. Bārda (2011), I. Briška (2020), A. Špona (2022) u.c.. Empīriskajā daļā tika izstrādāts pētījuma norises plāns. Tā ietvaros tika realizētas desmit nodarbības bērnu valodas attīstībai, izmantojot vizuālās mākslas aktivitātes. Pētījuma veikšanai tika pielietotas noteiktas metodes: novērošana, sarunas ar bērniem un pedagoģiskā darbība. Tika izstrādāti kritēriji un rādītāji bērna valodas novērtēšanai. Bērna valodas attīstības līmenis tika fiksēts pētījuma sākumā un pētījuma beigās. Pētījuma rezultāti tika attēloti diagrammās.

The aim of the study: to theoretically analyze and empirically examine how visual arts lessons in preschool contribute to enriching the language of 5–6-year-old children. The first chapters address theoretical research and analysis. The third chapter outlines the empirical study, including the methodology description, research process, result analysis, and conclusions. Chapter one examines the theoretical foundations of language development, drawing on the insights of various scientists and researchers, including Anspoka (2020), A. Tauriņa (2016), W. O'Grady (2005), A. Irbe (2014), M. Guasti (2002), S. Rosenbaum (2016), and others. The theoretical background includes a review of the findings of scholars such as B. Friedenberg (2003), A. Randoha (2015), E. Beard (2011), I. Briška (2020), A. Špona (2022), and others. The empirical part of the study was structured to include ten sessions aimed at enhancing children's language development through visual arts activities. The research employed methods such as observation, conversations with children, and pedagogical activities. Criteria and indicators were established to evaluate children's language abilities, with their language development levels recorded at both the start and conclusion of the study. The findings were illustrated through charts.