Klaiņojošo kaķu aprūpes prakses un to mikroģeogrāfijas Rīgas mikrorajonos: Imantas un Ziepniekkalna piemērs
Author
Bunga, Emīls
Co-author
Latvijas Universitāte. Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte
Advisor
Zariņa, Anita
Date
2025Metadata
Show full item recordAbstract
Šajā bakalaura darbā tiek pētītas dažādas klaiņojošo kaķu aprūpes prakses, to elementi, telpiskās iezīmes un to problemātika Imantas un Ziepniekkalna apkaimju mikrorajonos. Darbā izmantota vietas studija ar sezonāliem apsekojumiem balstoties uz dzīvnieku ģeogrāfijas un daudzsugu etnogrāfijas pieejas. Telpiskai analīzei pielietoti karsto punktu un punktu blīvuma telpiskās analīzes rīki, lai identificētu aprūpes prakšu telpisko izvietojumu un cilvēku–klaiņojošo kaķu attiecībau dinamiku. Telpiskā analīze atklāj, ka aprūpes prakses telpā nav nejaušas, bet strukturētas – tās koncentrējas pie dzīvojamajām ēkām un pagalmos, atklājot ikdienas telpu kā svarīgāko dzīvnieku un cilvēku līdzpastāvēšanas ietvaru pilsētā. Papildus veikta normatīvo dokumentu un plašsaziņas līdzekļu satura tematiskā analīze, lai iezīmētu šīs problemātikas atspoguļojumu sabiedrībs diskursā. Pētījuma rezultāti liecina, ka klaiņojošo kaķu aprūpe ir iedzīvotāju vadīta iniciatīva, kas lielākoties norit ārpus formāliem normatīviem ietvariem. Tieši tāpēc šādas neformālas aprūpes prakses ir īpaši neaizsargātas pilsētvides attīstības un ilgtspējas politiku kontekstā. Darbs padziļina izpratni par klaiņojošo kaķu un cilvēku līdzāspastāvēšanu pilsētvidē, parādot, ka šie dzīvnieki nav vien pasīvi līdāspastāvētāji, bet arī aktīvi pilsētvides līdzveidotāji. Pētījuma secinājumi sniedz ieguldījumu pādromātākas, ētiskākas un iekļaujošākas pilsētvides un politikas veidošanā. This bachelor's thesis studies various stray cat care practices, their elements, spatial features and their problems in the microrayons of Imanta and Ziepniekkalns. This work uses a case study methodology with seasonal observations based on animal geography and multi-species ethnography approaches. Hotspots and point density spatial analysis tools were used for spatial analysis to identify the spatiality of care practices and the dynamics of human-stray cat relationships. Spatial analysis reveals that care practices are not random, but structured – they are concentrated in residential buildings and courtyards, revealing everyday space as the most important framework for the coexistence of animals and humans in the urban environment. In addition, a thematic analysis of regulatory documents and media content was conducted to outline the key themes and problems in public discourse. The results of this study show that stray cat care is a citizen-led initiative that mostly takes place outside formal regulatory frameworks. This is why such informal care practices are particularly vulnerable in the context of urban development and sustainability policies. The work deepens the understanding of the coexistence of stray cats and humans in urban environments, showing that these animals are not just passive co-existents, but also active co-creators of the urban environment. The study's conclusions contribute to the creation of more sustainable, ethical and inclusive urban environments and policies.