Publiskās ārtelpas plānošana kopā ar pusaudžiem: Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju piemēri

Abstract

Mūsdienīga un ilgtspējīga pilsētplānošana prasa visu sabiedrības locekļu līdzdalību, tai skaitā arī pusaudžu grupas, kuras vajadzības bieži tiek ignorētas. Rīgā pusaudžu iesaiste publiskās ārtelpas plānošanā joprojām notiek neregulāri un bez vienotas pieejas, kas atzītu viņu kā pilntiesīgu pilsētvides veidotāju lomu. Pilsētvide, kas neņem vērā pusaudžu pieredzi un vajadzības, ne tikai ierobežo viņu drošību un piederības sajūtu, bet arī kavē aktīvu pilsonisko līdzdalību. Pusaudžu iesaiste nav tikai vēlams risinājums - tā ir būtiska mūsdienīgas, iekļaujošas un inovatīvas pilsētplānošanas sastāvdaļa. Maģistra darbā analizēta pusaudžu loma publiskās ārtelpas plānošanā Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju piemērā, izmantojot jauktu pētniecības pieeju – anketēšana, intervija, novērojumi, digitālo rīku analīze un līdzdalība radošajās darbnīcās. Paralēli veikta arī Rīgas pašvaldības plānošanas dokumentu analīze, lai noskaidrotu, kāda veida līdzdalība pusaudžiem šobrīd tiek nodrošināta. Rezultāti liecina, ka pusaudži ir ieinteresēti publiskās ārtelpas attīstībā, taču viņiem trūkst saprotamu un pieejamu iesaistes formu. Darba noslēgumā izstrādātas rekomendācijas pusaudžu līdzdalības veicināšanai, uzsverot nepieciešamību sasaistīt jaunatnes politiku ar pilsētvides telpisko plānošanu. Darbs sastāv no 72 lapām, ietver 7 tabulas, 25 attēlus un 12 pielikumus uz 28 lapām.

Modern and sustainable urban planning requires the participation of all members of society, including teenagers — a group whose needs are often overlooked. However, in Riga, teenage participation in public space planning remains irregular, and there is no unified approach that acknowledges the importance of this age group in planning processes. An urban environment that does not consider the needs of teenagers risks compromising their safety, sense of belonging, and active engagement in society. This master’s thesis examines the role of teenagers in public space planning in the Bolderaja and Daugavgriva neighborhoods, using a mixed-method research approach – survey, interview, observations, analysis of digital tools, and participation in creative workshops. Additionally, Riga’s municipal planning documents were reviewed to assess the current opportunities for teenage participation. The results show that teenagers are interested in the public space development, but lack accessible and understandable means of involvement. The thesis concludes with recommendations to promote teenage participation in public space planning, emphasizing the need to connect youth policy with spatial planning. The thesis consists of 72 pages, includes 7 tables, 25 pictures, and 12 appendices across 28 pages.