Iedzīvotāju skaita pārmaiņu ģeogrāfija Latvijā demogrāfiskās pārejas teorijas kontekstā

Abstract

Maģistra darbā analizēta iedzīvotāju skaita pārmaiņu ģeogrāfija Latvijā, aplūkojot laika periodu no 2015. līdz 2023. gadam. Pētījuma pamatojumu veido demogrāfiskās pārejas teorētiskais ietvars, kā arī jaunākās atziņas par iedzīvotāju skaita un izvietojuma pārmaiņām. Īpaša uzmanība pievērsta paradigmas maiņai, kas izceļ iedzīvotāju migrācijas nozīmi demogrāfiskajā attīstībā. Darba mērķis ir izvērtēt iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas atšķirīgo ietekmi iedzīvotāju skaita izmaiņās Latvijas teritoriālā iedalījuma vienībās (pilsētās un pagastos). Pētījumā aplūkoti vairāki laika periodi, kas iedzīvotāju skaita izmaiņu iemeslus ļauj aplūkot saistībā ar globālām veselības krīzēm (Covid-19 pandēmija) un ģeopolitiskiem izaicinājumiem (karš Ukrainā). Latviju raksturo ilgstošs iedzīvotāju skaita sarukums, ko ietekmē zemi dzimstības rādītāji un emigrācijas pārsvars pār imigrāciju. Vienlaikus galvenie iedzīvotāju skaita izmaiņu iemesli ļoti atšķiras starp dažādām valsts teritoriālā iedalījuma vienībām. Darbu veido anotācijas, ievads, 5 nodaļas, diskusija un secinājumi, ka arī izmantotās literatūras saraksts. Teksta kopējais apjoms ir 84 lapaspuses. Atslēgas vārdi: iedzīvotāju skaita pārmaiņas, iedzīvotāju ģeogrāfija, demogrāfiskās pārejas teorija, dabiskā ataudze, migrācija, Webba tipoloģija.

The master’s thesis examines the geographical patterns of population change in Latvia from 2015 to 2023. The analysis is based on the theoretical framework of demographic transition and integrates the most recent research on population change and redistribution. Considerable focus is given to the paradigm shift that emphasizes the role of migration in shaping demographic change. The aim of this study is to assess the differential effects of natural growth and migration on demographic changes across Latvia's territorial units, including cities, towns and rural areas. The research spans multiple time periods, enabling an exploration of the causes of population change within the context of global health crises, such as the COVID-19 pandemic, and geopolitical challenges, such as the war in Ukraine. Latvia is characterized by a persistent population decline, driven by low fertility rates and a higher prevalence of emigration compared to immigration. Concurrently, the primary causes of population change exhibit considerable variation across the country's regions and settlement system. The thesis comprises an annotation, an introduction, five chapters, discussion and conclusions, in addition to a list of references. The entire document spans 84 pages. Keywords: population change, population geography, demographic transition, natural growth, migration, Webb’s typology.