Interešu grupu līdzdalība normatīvo aktu jaunradē

Abstract

Bakalaura darba nosaukums ir „Interešu grupu līdzdalība normatīvo aktu jaunrades procesā”. Mērķis ir pamatot, ka interešu grupām ir neatsverama nozīme normatīvo aktu jaunrades procesā, kā arī noskaidrot, kādi ir interešu grupu izmantotie paņēmieni savu interešu pārstāvēšanai, kāda ir to ietekme un kas nosaka to panākumus un apskatīt, kādi ir interešu grupu pozitīvie un negatīvie aspekti, kā izpaužas interešu grupu darbība normatīvo aktu jaunrades procesā Latvijā. Atklātības princips un profesionālu lietpratēju piesaistīšana vistiešāk norāda uz interešu grupu līdzdalības nepieciešamību un nozīmīgumu normatīvo aktu jaunrades procesā. Lai aprakstītu interešu grupu veiktās darbības literatūrā izmantoti dažādi termini – gan lobēšana, gan interešu pārstāvniecība. Lēmumu ietekmēšana ne vienmēr notiek no „ārpuses”, bet tā var notikt arī no „iekšpuses” (interešu grupām piedaloties darba grupās, komisijās). Pamatā var izdalīt divus paņēmienu veidus, kurus interešu grupas izmanto, lai ietekmētu normatīvo aktu jaunradi. Interešu grupas var ietekmēt normatīvo aktu jaunradi, iegūstot tiešu piekļuvi ar lēmumu pieņēmējiem, ietekmējot lēmumu pieņēmēju izvēli, tomēr interešu grupām dažkārt izdevīgāk ir vērsties pie plašsaziņas līdzekļiem, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Pat ja interešu grupai ir nodrošināta piekļuve lēmumu pieņēmējiem, ir iespējams, ka tā tiek uzņemta tikai kā informācijas piegādātājs un gala lēmums neietver tās intereses. Tātad piekļuve vien negarantē, ka intereses tiks ņemtas vērā un ka sniegtā informācija pārvērtīsies ietekmē. Lai gan ir izskanējusi doma arī Latvijā izstrādāt lobēšanu regulējošu likumu, lobēšanas likuma ieviešanu Latvijā apgrūtina tās neformālais raksturs. Speciāla likuma izstrāde Latvijā nav piemērots risinājums, jo šeit nav attīstīta prakse, ka plaši tiktu izmantots lobisms kā pakalpojums – lobētājs kā profesija. Iesākumā būtu jāpilnveido jau esošais regulējums. Svarīgi, lai pasākumi caurspīdīguma nodrošināšanā būtu efektīvi un samērīgi. Būtu nepieciešams novērst nepamatotu ietekmi, skaidri nosakot problēmas un lobēšanas pretlikumīgos paņēmienus, kā arī atklājot attiecīgā normatīvā akta lobētājus un rīkot publiskas debates. Lēmumu pieņēmējiem ir jābūt pietiekoši gudriem, lai saprastu, ka saņemtā informācija ne vienmēr ir objektīva. Papildus jādomā par to, kā atbalstīt tieši ar resursiem nenodrošināto grupu iespējas piedalīties un izteikt savu viedokli.

The title of thesis is „Participation of interest goups in lawmaking process”. The aim is to base that interest groups have an invaluable importance in lawmaking process; to ascertain what are the methods used by interest groups to represent their interests; what is their impact and determining preconditions for their success; to examine positive and negative aspects of interest groups and are realized interest representation by interest groups in Latvia. The principles of transparency and professional expertise are the most direct points of interest groups participation in lawmaking process. To describe the interest group’s activities, in literature are used different terms – lobbying, interest representation. However, influence on decision-making does not always proceed form the „outside”, but it may also occur form the „inside”. Basically there are two types of techniques thar are used by interest groups to influence decison makers. Interest groups can gain direct access to decision makers, but sometimes they are most efficient to aproach the media to achieve desired results. However, sometimes even if the interest group is given access to decision makers, it is possible that it is considered only as an inromation provider and the final decision do not include it’s interests. Thus, access alone does not guarantee that the interests will be taken into account. Although in Latvia have been thought to develop a law regulating lobbying, there would be difficulty because of its informal nature. So initially there should be developed already existing framework. It is important that measures of transparency would be effective and proportionate. It would be necessary to prevent unreasonable influence, clearly defining the problems and illegal lobbying practices, as well as revealing the interest representatives. Decision makers must be wise enough to understand that information received is not always objective. In additon it is necessary to think about how to support with resources uncovered groups to participate and express their wievs.