Dzimumu algu atšķirība. Pierādījumi no Latvijas ES kontekstā

Abstract

Šis bakalaura darbs pēta dzimumu darba samaksas atšķirības Latvijā, ievietojot tās plašākā Eiropas Savienības kontekstā. Balstoties uz darba samaksas noteikšanas un darba tirgus segmentācijas ekonomikas teorijām, pētījumā apvienotas teorētiskas atziņas ar empīrisko analīzi. Izmantojot 2024. gada Darbaspēka apsekojuma datus, tiek piemērota Blinder-Oaxaca-Ransom dekompozīcijas metode, lai kvantificētu darba samaksas atšķirības un sadalītu tās skaidrotajās un neskaidrotajās komponentēs. Rezultāti liecina par pastāvīgu 22,3% dzimumu darba samaksas atšķirību, kuras būtiska daļa izriet no nozares un profesiju segregācijas, nevis izglītības vai pieredzes atšķirībām. Neskaidrotā daļa norāda uz strukturālām nevienlīdzībām, kas varētu būt saistītas ar diskrimināciju. Secinājumi uzsver, ka pat pie augsta sieviešu izglītības līmeņa, sistēmiskie šķēršļi joprojām ietekmē atalgojuma rezultātus. Politikas ieteikumi ietver algu pārredzamības veicināšanu, profesiju segregācijas mazināšanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu augstas produktivitātes nozarēs Latvijā.

This bachelor thesis explores the gender pay gap in Latvia, positioning it within the broader European Union context. Drawing on economic theories of wage determination and labor market segregation, the study combines theoretical insights with empirical analysis. Using 2024 Labour force survey data, the Blinder-Oaxaca-Ransom decomposition method is applied to quantify the wage gap and separate it into explained and unexplained components. Results show a persistent gender pay gap of 22.3%, with a significant share driven by sectoral and occupational segregation, rather than differences in education or experience. The unexplained component suggests structural inequalities, possibly linked to discrimination. The findings highlight that even with high educational attainment among females, systemic barriers continue to affect wage outcomes. Policy recommendations include enhancing wage transparency, addressing occupational segregation, and promoting gender equality in high-productivity sectors in Latvia