Profesionālā izdegšana kā viltvārža sindroma sekas vadības stila un organizācijas darbības kontekstā.

Abstract

Šajā maģistra darbā analizēta profesionālās izdegšanas saistība ar viltvārža sindromu vadītāju vadīšanas stila un organizācijas darba kārtības kontekstā. Darba mērķis ir izprast, kā viltvārža sindroms var veicināt izdegšanu un kā šie faktori ir saistīti ar vadītāja vadīšanas stilu un fokusu. Pētījuma teorētiskajā daļā aplūkota un alaizēta teorija, kas skaidro viltvārža sindroma un profesionālās izdegšanas rašanos, pazīmes un aktualitāti, Papildus tam tika aplūkoti populārākie vaditāju stila novērtēšanas rīki, kā Blake and Mounton vadības režīgs un Kurta Levina (Kurt Levin) vadīšanas stils. Pētījuma daļā ar aptauju palīdzību tika noteikti dažādu uzņēmuma vadītāju vadīšanas stils un tika pēc viltvārža sindroma mērīšanas rīka CIPS un izdegšanas mērīšanas rīka BAT novērtēti šī vadītāja darbinieki, skaidojot, kā konkrētā vadītāja vadīšanas stils ietekmē šos rādītājus. Papildus datu aprobācijai un pamatošanai tika veiktas ekspertintervijas gan ar personālvadības profesionāļiem, gan psihologiem. Rezultāti liecina, ka pastāv būtiska korelācija starp viltvārža sindroma izpausmēm, paaugstinātu izdegšanas risku un vadītāju vadīšanas stilu, kā arī organizācijas darba kārtību. Darbā sniegti arī priekšlikumi organizācijām darbinieku mentālās veselības atbalstam, lai mazinātu viltvārža sindroma rašanos, tādējādi mazinot arī izdegšanas pazīmes. Pētījuma tēma ir aktuāla, jo publiskajā telpā arvien biežāk tiek pieminēts šis psiholoģiskais fenomens darba organizāciju un darbinieku labbūtības kontekstā. Latvijā pētījumu par viltvārža sindromu ir maz vai nav vispār, kas pamato šī pētījuma aktualitāti.

This master’s thesis explores the relationship between professional burnout and imposter syndrome within the context of leadership styles and organizational structure. The primary aim is to understand how imposter syndrome may contribute to burnout and how both phenomena are linked to a leader’s management style and focus. The theoretical part analyzes the origins, signs, and relevance of imposter syndrome and burnout, while also reviewing established leadership assessment tools, particularly the Blake and Mouton Managerial Grid and Kurt Lewin’s leadership styles. These models help define the behavioral tendencies and focus areas of leaders, which may influence employees' psychological well-being. The empirical part consists of a survey-based study involving various company managers and their teams. Leadership styles were determined using structured questionnaires, and employees' experiences were assessed using the Clance Impostor Phenomenon Scale (CIPS) and the Burnout Assessment Tool (BAT). To further validate findings, expert interviews were conducted with HR professionals and psychologists. Results reveal a significant correlation between leadership style, imposter syndrome, and the risk of burnout. Managers who demonstrate unclear communication, lack of support, or excessive control often have teams showing higher levels of self-doubt and emotional exhaustion. Furthermore, rigid organizational structures tend to amplify these issues. The thesis offers practical recommendations for organizations to support employee mental health and reduce the occurrence of imposter syndrome, thereby helping to prevent burnout. Suggestions include leadership training, open feedback culture, and integrating psychological well-being into corporate social responsibility strategies. Given the limited research on imposter syndrome in Latvia, this study contributes to a better understanding of its effects on workplace dynamics and highlights the importance of leadership style in fostering a healthy organizational environment.