Kutūras ietekme uz impulsīviem pirkšanas faktoriem Latvijā un Dienvidkorejā

Abstract

Šajā darbā tiek pētīta kompulsīva pirkšanas uzvedība, izmantojot Latvijas un Dienvidkorejas starpkultūru salīdzinājumu, analizējot, kā ekonomiskie apstākļi, kultūras vērtības un psiholoģiskie faktori veido atšķirīgus patēriņa modeļus. Izmantojot jauktas metodes pētījumus, tostarp aptaujas (vairāk nekā 100 respondentu katrā valstī) un Pasaules Bankas ekonomiskos datus, pētījums atklāj, ka Dienvidkorejas hiperdigitālā, kolektīvistiskā kultūra veicina biežus, sociāli vadītus kompulsīvus pirkumus (58% iknedēļas impulsa pirkumi; 82% izraisa sociālie mediji), kas bieži vien ir saistīti ar emocionālu stresa pārvarēšanu (83% iepērkas, lai mazinātu stresu). Turpretī Latvijas individuālistiskajā, postpadomju kontekstā notiek atturīgāka, uz atlaidēm vērsta pirkšana (58% motivē pārdošana), un pragmatiska budžeta plānošana ierobežo impulsivitāti. Galvenie atklājumi izceļ, kā Korejas jauniešu dominētie pilsētu patērētāji saskaras ar vienaudžu spiedienu un finansiālu spriedzi (52% pārtērē), savukārt Latvijas novecojošā populācija demogrāfiskās lejupslīdes laikā uzrāda kompensējošus tēriņus. Darba noslēgumā sniegti politikas un mārketinga ieteikumi, kuros ieteikta ētiska digitālā reklāma Korejā un finanšu pratības programmas Latvijā.

This thesis examines compulsive buying behavior through a cross-cultural comparison of Latvia and South Korea, analyzing how economic conditions, cultural values, and psychological factors shape distinct consumption patterns. Using mixed-methods research, including surveys (100+ respondents per country) and World Bank economic data, the study reveals that South Korea’s hyper-digital, collectivist culture fosters frequent, socially driven compulsive purchases (58% weekly impulse buys; 82% triggered by social media), often tied to emotional coping (83% shop to relieve stress). In contrast, Latvia’s individualistic, post-Soviet context yields more restrained, discount-focused buying (58% motivated by sales), with pragmatic budgeting limiting impulsivity. Key findings highlight how Korea’s youth-dominated urban consumers face peer pressure and financial strain (52% overspend), while Latvia’s aging population exhibits compensatory spending amid demographic decline. The thesis concludes with policy and marketing recommendations, advocating for ethical digital advertising in Korea and financial literacy programs in Latvia.