Apvienotās Karalistes Brexit ietekme uz starptautisko tirdzniecību ar Latviju

Abstract

Bakalaura darbā, izmantojot Difference‐in‐Differences metodi ceturkšņa tirdzniecības datiem (2014–2024) no Centrālās statistikas pārvaldes, tiek novērtēta Brexit ietekme uz preču plūsmām starp Latviju un Apvienoto Karalisti. Balstoties uz klasiskajām un neoklasiskajām tirdzniecības teorijām, analizētas proceduāras barjeras (SPS pārbaudes, izcelsmes noteikumi) pēc Tirdzniecības un sadarbības nolīguma noslēgšanas. Rezultāti rāda, ka kopējā divpusējā tirdzniecība samazinājās par 28 %, ko galvenokārt izraisīja 52 % importa kritums, kamēr eksports saglabājās nemainīgs. Pirms nolīgumā posmā novērota īslaicīga apjoma pieauguma fāze, liecinot par gaidīšanas uzvedību. Šie empīriskie dati atklāj, kā regulatīvā fragmentācija nevienmērīgi ietekmē importa atkarīgas mazās ekonomikas.

This study uses a Difference‐in‐Differences framework on quarterly trade data (2014–2024) from Latvia’s Central Statistical Bureau to measure Brexit’s impact on Latvia–UK goods flows. Grounded in classical and neoclassical trade theories, it examines how procedural barriers (SPS checks, Rules of Origin) under the Trade and Cooperation Agreement altered trade. Findings reveal a 28 % overall decline in bilateral trade post-TCA, driven entirely by a 52 % drop in Latvian imports, while exports remained unchanged. Pre-TCA phases saw temporary volume increases, suggesting anticipatory behaviour. By isolating Brexit effects from concurrent shocks, the research provides robust empirical evidence on how regulatory fragmentation disproportionately affects import-dependent small economies.