Juridisko personu kriminālatbildība

Abstract

Juridisko personu kriminālatbildība ir aktuāla tēma mūsdienu krimināltiesībās, jo kontinentālās Eiropas tiesību loka valstis juridisko personu kriminālatbidības institūtu ir pieņēmušas tikai 20.gadsimta beigās vai 21.gadsimta sākumā. Lielākā daļa no tām ir darījušas to starptautisko tiesību aktu ietekmē. Visbiežāk šajā sakaribā tiek minētas „Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija” un „Konvencija par transnacionālo organizēto noziedzību”. Šie Starptautisko tiesību akti nenosaka kādam konkrēti juridisko personu atbildības veidam ir jābūt paredzētam nacionālajās tiesībās, kas nozīmē, ka juridisko personu atbildība var būt krimināltiesiska, administratīva vai civiltiesiska. Lai gan lielākā daļa valstu ir izvēlējušās piemērot juridisko personu kriminālatbildību, tomēr šim piemēram nav sekojušas visas valstis.

Criminal liability of legal persons is a relevant issue in today's criminal law, because European countries have adopted an institute of criminal liability of legal persons only at the end of the 20th century or early 21st century. Most of them have the affect of international law. Most in this context “Criminal Law convention on Corruption” and „United Nations Convention against transnational organized crime” have been mentioned. These international conventions do not determine certain types of liability of legal persons must be applied in national law, which means that the liability of legal persons may be criminal, administrative or civil. Although most countries have chosen to apply criminal liability of legal persons, some of the countries have not followed this example.