Tirdzniecības Līgumu Loma Ekonomikas Izaugsmē: Eiropas Savienības un Kanādas Tirdzniecības Nolīguma Ietekme uz Eiropas Savienības un Kanādas Ekonomisko Izaugsmi un Noturību
Autor
Rauska, Elīna
Co-author
Latvijas Universitāte. Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Šavriņa, Baiba
Datum
2025Metadata
Zur LanganzeigeZusammenfassung
Šajā maģistra darbā tika analizēts, kā visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp ES un Kanādu atbalsta ekonomikas izaugsmes un noturības faktorus. Darbā tika izmantota jauktā pētniecības metode, kurā tika izmantoti autores identificēti pieci ekonomiskās izaugsmes faktori: darbaspēka attīstība un cilvēkkapitāls, tehnoloģiskā inovācija un endogēnā izaugsme, kapitāla uzkrāšana un ieguldījumi, tirdzniecības atvērtība un institucionālā kvalitāte; un seši ekonomiskās noturības faktori: spēcīga institucionālā sistēma, pielāgojama politikas sistēma, piegādes ķēdes integrācija un elastība, strukturālā elastība un inovācijas spēja, tirdzniecības diversifikācija un ilgtspējība, kā arī vides standarti. Šie faktori tika izmantoti, lai analizētu CETA un salīdzinātu to ar ES vienoto tirgu un ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Pētījumā ietverta teorētiska analīze, empīriski sekundārie dati un ekspertu intervijas. Rezultāti liecina, ka CETA atbalsta visus identificētos ekonomikas izaugsmes un noturības faktorus, lai gan darbaspēka attīstība (izaugsmes faktors) tiek atbalstīta tikai daļēji. This master’s thesis analyses, how the Comprehensive Economic and Trade Agreement (CETA) between the EU and Canada supports economic growth and resilience factors. A mixed methods approach is used, using authors identified five growth factors: labour force development and human capital, technological innovation and endogenous growth, capital accumulation and investment, trade openness and institutional quality; and six resilience factors: strong institutional frameworks, adaptive policy frameworks, supply chain integration and flexibility, structural flexibility and innovation capacity, trade diversification and sustainability and environmental standards. All factors were identified from classical, modern and institutional economic theories. These factors are used to analyse CETA and compare it to the EU Single Market and the EU - Japan Economic Partnership Agreement. The research includes theoretical analysis, empirical secondary data and expert interviews. Results show that CETA supports all authors identified economic growth and resilience factors, although, labour force development (growth factor) factor is only partially supported.