Laika orientācijas un māņticības loma attieksmēs pret ilgtspējīgu ekonomiku Latvijā

Abstract

Cilvēku darbības būtiski veicina globālās vides problēmas, apdraudot sabiedrības veselību, ekonomiku, dabu un demokrātiju. Kā iespējamie risinājumi tiek piedāvātas ilgtspējīgas ekonomikas teorijas Zaļā izaugsme, Neaugsme un Aprites ekonomika. Izmantojot kvantitatīvās aptaujas metodi, šajā pētījumā tiek pētīta laika orientācijas un māņticības ietekme uz attieksmēm pret Zaļo izaugsmi, Neaugsmi un Aprites ekonomiku starp ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem Latvijā. Lai analizētu sakarības, tiek izmantota strukturālo vienādojumu modelēšana. Rezultāti parāda, ka laika orientācijai ir minimāla ietekme uz attieksmi pret ilgtspējīgas ekonomikas teorijām. Māņticība konsekventi prognozē negatīvu attieksmi pret Aprites ekonomiku, jo īpaši mazāk izglītotu respondentu vidū, taču tā būtiski neietekmē attieksmi pret Zaļo izaugsmi un Neaugsmi.

Human activities significantly contribute to global environmental challenges, posing threats to public health, the economy, nature and democracy. Sustainable economy theories Green Growth (GG), Degrowth (DG) and Circular Economy (CE) are proposed as potential solutions. This study investigates the influence of time orientation and superstition on attitudes toward GG, DG and CE using a quantitative survey method among economically active individuals in Latvia. Structural equation modeling is used to test the hypothesized relationships. Findings reveal that time orientation has minimal impact on attitudes toward GG, DG, and CE. Superstition consistently predicts negative attitudes toward CE, particularly among less-educated respondents, yet does not significantly affect GG or DG attitudes.