Lauku amatierkolektīvu motivācijas un stratēģijas pastāvēšanai plašākos sociālos un strukturālos kontekstos

Abstract

Lauku kultūras nami, kas uztur un uzņem vietējos amatieru kolektīvus, ir centrālas institūcijas un vietas, kas organizē un nodrošina vietējās kultūras dzīves norisi. Dati, kas iegūti, veicot septiņas intervijas un novērojumus šo kolektīvu un kultūras namu darbībā, liecina, ka tās nav tikai brīvā laika pavadīšanas vietas, līdzīgas komerciālai izklaidei, bet pilda vairākas sociālās funkcijas, sekmējot dalībnieku un vietējās kopienas labbūtību. Izturīgakie un aktīvākie kolektīvi, saskaroties ar nespēju paši pilnībā finansēt savas aktivitātes un ar ierobežotajiem pašvaldības resursiem, dibina biedrības, lai rakstītu un īstenotu projektus, kas sniedz plašākas iespējas sasniegt kolektīvu mērķus un attīstīt vietējo kultūras dzīvi.

Rural Houses of Culture that upkeep and host local amateur collectives is a central institution and space that upkeeps and is the central organizer of local cultural life. Data consisting of 7 interviews and observations of the activities of such collectives and the local Houses of Culture indicate that far from being only a place of leisure, akin to commercial forms of entertainment, provide numerous social functions by stimulating the “wellbeing” of the participants and the local community. More resilient and active collectives, faced with the impossibility to self-finance their activities in tandem with the financial constraints that they face, because of the inability for the municipality to provide them with the resources they need, found associations to write and participate in projects that grant greater options to attain their goals and to cultivate local life.