Dienvidāzijas valstu pilsoņu integrācijas politika Latvijā

Abstract

Pētījums aplūko Dienvidāzijas valstu pilsoņu integrāciju Latvijā, cenšoties identificēt unikālas Dienvidāzijas valstu pilsoņu integrācijas problēmas, lai sniegtu rekomendācijas efektīvai politikas radīšanai un īstenošanai. Pētījumā apkopotas integrācijas teorijas – klasiskā asimilācijas, segmentētā asimilācijas, multikulturālisms un transnacionālisms –, kā arī pētītas integrācijas politikas pamatnostādnes un līdz šim veiktie pētījumi Latvijā. Pētījumā izvirzītas 3 hipotēzes: 1. Dienvidāzijas valstu pilsoņi, kuri Latvijā uzturas vairāk nekā trīs gadus uzrāda būtiski augstāku integrācijas pašvērtējumu; 2. Dienvidāzijas valstu pilsoņi, kuriem ir regulāri pozitīvi kontakti ar vietējiem iedzīvotājiem, uzrāda būtiski augstāku integrācijas pašvērtējumu salīdzinājumā ar tiem, kuriem šādi kontakti nav izveidojušies; 3. Tie Dienvidāzijas valstu pilsoņi, kuri uzturas Latvijā, pamatojoties uz nodarbinātību, uzrāda būtiski augstāku integrācijas pašvērtējumu salīdzinājumā ar tiem, kuri uzturas Latvijā, pamatojoties uz citu uzturēšanās atļaujas veidu. Izmantots konverģētais paralēlais pētījuma dizains. Vienlaikus izmantota gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā pieeja. Aptaujāti 102 Dienvidāzijas valstu pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, kā arī veiktas 7 intervijas. Lai pārbaudītu pētījumā izvirzītās hipotēzes, veikta aptaujas datu lineārās regresijas analīze. Konstatēts, ka tie respondenti, kas norādīja, ka Latvijā dzīvo ilgāk par 3 gadiem uzrādīja par vidēji 1,22 punktiem augstāku integrācijas pašvērtējumu. Respondenti, kuriem ir draugi vai tuvas paziņas, kas ir Latvijas pilsoņi, uzrādīja par 2,21 punktiem augstāku integrācijas pašvērtējumu. Pirmā un otrā hipotēze tika pierādīta. Trešā hipotēze tika noraidīta, jo lineārās regresijas rezultāti neuzrādīja statistisku nozīmīgumu. Pētījumā vērsta uzmanība uz latviešu valodas kursu nepieciešamību, informētības par pieejamajiem pakalpojumiem trūkumu, diskrimināciju, pārkāpumiem nodarbinātības jomā un institūciju sadarbības mehānismu trūkumiem.

The study examines the integration of South Asians in Latvia, seeking to identify unique problems of integration of South Asians to provide recommendations for effective policy design and implementation. The study summarises integration theories - classical assimilation, segmented assimilation, multiculturalism and transnationalism - as well as examines integration policy frameworks and research carried out so far in Latvia. The study puts forward 3 hypotheses: 1. South Asian citizens who have been living in Latvia for more than three years show significantly higher integration self-rating; 2. South Asian citizens who have regular positive contacts with the local population show significantly higher integration self-rating compared to those who have not developed such contacts; 3. South Asian citizens who reside in Latvia on the basis of employment have a significantly higher integration self-rating compared to those who reside in Latvia on the basis of another type of residence permit. A convergent parallel research design was used. Both quantitative and qualitative approaches are used simultaneously. 102 South Asian citizens living in Latvia were surveyed and 7 interviews were conducted. Linear regression analysis of the survey data was carried out to test the hypothesis of the study. It was found that those respondents who indicated that they have been living in Latvia for more than 3 years showed on average 1.22 points higher self-rating of integration. Respondents who have friends or close acquaintances who are Latvian citizens showed a 2.21-point higher self-rating of integration. The first and second hypothesis were proved. The third hypothesis was rejected because the linear regression results did not show statistical significance. The study focused on the need for Latvian language courses, lack of awareness of available services, discrimination, employment irregularities and lack of cooperation mechanisms between institutions.