Televīzijas raidījumu vadītāji: LTV1 un TV3 ziņu, analītisko, izklaidējošo raidījumu (2023–2024) un auditorijas attieksmes analīze

Abstract

Bakalaura darba “Televīzijas raidījumu vadītāji: LTV1 un TV3 ziņu, analītisko, izklaidējošo raidījumu (2023–2024) un auditorijas attieksmes analīze” mērķis ir analizēt LTV1 un TV3 ziņu, analītiskā un izklaides žanra raidījumu vadītāju demogrāfiju un profesionālās īpašības, noskaidrot viņu profesionālo pieredzi, darba specifiku un kādu nozīmi, viņuprāt, televīzijā ieņem vadītāja dzimums un vecums, kā arī izpētīt auditorijas attieksmi pret dažādu veidu raidījumiem, to vadītājiem laikā no 2023. līdz 2024. gadam. Darba teorētiskais pamatojums sastāv no divām daļām − pirmajā daļā aplūkota sociālās reprezentācijas teorija, tās loma mediju kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot reprezentācijas procesam televīzijā un dzimtes reprezentācijai medijos. Otrajā daļā padziļināti aplūkota televīzijas būtība, tās veidi (sabiedriskā un komerciālā apraide) un lietojuma un apmierinājuma teorija. Tāpat tiek apskatīti ziņu, analītiskie un izklaides raidījumi, un īpaša uzmanība veltīta arī raidījumu vadītāju lomai, prasmēm un vizuālajam tēlam. Darba pētnieciskajā daļā izmantotas trīs metodes – kontentanalīze, tiešsaistes aptaujas anketa un daļēji strukturētās intervijas ar raidījumu vadītājiem un producentu. Pētījuma rezultāti atklāj būtiskas atšķirības starp LTV1 un TV3 raidījumu vadītāju profiliem atkarībā no raidījuma žanra un kanāla statusa – sabiedriska vai komerciāla. LTV1 dominē ziņu un analītiskie raidījumi ar līdzsvarotāku dzimumu pārstāvniecību, savukārt TV3 orientējas uz izklaidi, piedāvājot plašāku vadītāju tēlu un vecuma dažādību. Vadītāju dzimums un vecums joprojām ietekmē gan profesionālās pieredzes interpretāciju, gan skatītāju uztveri, lai gan lielākā daļa auditorijas priekšroku dod satura kvalitātei un vadītāja kompetencei. Raidījumu vadītāju personība būtiski ietekmē skatītāju izvēli – vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka raidījuma vadītāja dēļ mainījuši skatīšanās ieradumus. Tāpēc vadītājs nav tikai tehnisks raidījuma elements, bet gan galvenais auditorijas uztveres veidotājs. Darba secinājumi apliecina nepieciešamību pēc sabalansētas dzimumu pārstāvniecības, profesionālas vadītāju atlases un TV satura stratēģijas, kas atbilst mūsdienu auditorijas gaidām.

The aim of the bachelor thesis “Television Presenters: An Analysis of LTV1 and TV3 News, Analytical, Entertainment Programmes (2023–2024) and Audience Attitudes” is to analyze the demographics and professional characteristics of presenters in LTV1 and TV3 news, analytical, and entertainment programs, to examine their professional experience and work specifics, and to assess the importance of the presenter’s gender and age in television from the perspective of the presenters themselves. The study also explores audience attitudes toward various types of programs and their presenters during the period 2023–2024. The theoretical framework consists of two parts. The first addresses social representation theory and its relevance in the media context, with a focus on representation in television and gender representation in media. The second part explores the nature of television, its types (public and commercial broadcasting), and the uses and gratifications theory. It also examines different television genres – news, analytical, and entertainment – and focuses on the role, skills, and visual image of television presenters. Three methods are employed in the research section: content analysis, an online survey, and semi-structured interviews with television presenters and a producer. The research results reveal significant differences in presenter profiles between LTV1 and TV3, depending on the genre and the broadcaster's status – public or commercial. LTV1 emphasizes news and analytical content with more balanced gender representation, while TV3 focuses on entertainment, offering a broader range of presenter personalities and greater age diversity. The gender and age of presenters still influence both professional self-perception and audience evaluation, although most viewers prioritize content quality and presenter competence. Presenter personality has a notable impact on viewer behaviour – over half of the respondents have changed their viewing habits because of a presenter. Thus, a television presenter is not merely a technical figure, but a key element in shaping audience perception. The findings highlight the need for balanced gender representation, a professional presenter selection process, and content strategies that align with the expectations of today’s television audience.