Sabiedrības uztvere par pirmsvēlēšanu solījumiem Latvijā: 12., 13. un 14. Saeimas vēlēšanu programmās iekļauto solījumu izvērtējums

Abstract

Bakalaura darba “Sabiedrības uztvere par pirmsvēlēšanu solījumiem Latvijā: 12., 13., un 14. Saeimas vēlēšanu programmās iekļauto solījumu izvērtējums” pēta vēlētāju uztveres veidojošos faktorus izvērtējumā par to, kas ir vai nav partijas solījums. Darba mērķis ir izprast, kādi objektīvi apsvērumi, piemēram, specifika, apņemšanās valoda, politikas joma un subjektīvi faktori kā personīgā nozīmība un uzticība paaugstina iespējamību uztvert apgalvojumu par priekšvēlēšanu solījumu. Teorētiskais ietvars balstās uz priekšvēlēšanu solījumu analīzē izmantoto definīciju un to ierobežošanas kritērijiem, kā arī vēlētāju uztveres skaidrojošajiem subjektīvajiem un objektīvajiem apsvērumiem. Darbā izmantota kvantitatīvā pētījumu stratēģija, empīrisko bāzi veidojot no reprezentatīvas aptaujas datiem. Aptaujas uzbūve veidota, izmantojot Apvienotās analīzes (Conjoint Analysis) metodi, kuras ietvaros katrs respondents izvērtēja 3 apgalvojumus no dažādu politisko partiju manifestiem 12., 13., un 14. Saeimas vēlēšanās. Izmantojot iegūtos datus, empīriskajā daļā veikta loģistiskās regresijas analīze un prognozētās varbūtības noteikšana uz atkarīgo mainīgo. Respondentu (N=1002) atbildes apliecina, ka solījuma konkrētībai nav nozīme vēlētāju uztverē, savukārt sociālās politikas joma, stingra apņemšanās valoda un personiskā nozīme palielina iespēju, ka vēlētājs uztvers apgalvojumu kā solījumu, taču neticība politisko partiju solījumiem to samazina. Pētījumā iegūto datu analīze ir atkārtojama, un tas turpmāk ir izmantojams kā ieskats iedzīvotāju uztveres salīdzinājumam ar faktisko solījumu izpildi valdībā. Tādejādi pētījums sniedz pienesumu priekšvēlēšanu solījumu pētniecībā Latvijā.

The bachelor thesis "Public Perception of Pre-Election Promises in Latvia: An Evaluation of Promises Included in the 12th, 13th and 14th Saeima Election Programs" examines the factors shaping voters' perception of what is or is not a party promise. The paper aims to understand what objective considerations, such as specificity, language of commitment, policy area, and subjective factors such as personal salience and credibility, increase the likelihood of perceiving a claim as an election promise. The theoretical framework is based on the definitions used in the analysis of pre-election promises and their limiting criteria, as well as the subjective and objective considerations that explain voters' perceptions. The work employs a quantitative research strategy, with the empirical base drawn from representative survey data. The survey was constructed using the Conjoint Analysis method, in which each respondent evaluated 3 statements from the manifestos of different political parties in the 12th, 13th, and 14th parliamentary elections. Using the data, the empirical part of the study involved logistic regression analysis and predicted probability estimation. The responses of the respondents (N=1002) confirm that the specificity of the promise is irrelevant to voter perception, while the social policy domain, strong commitment language and personal relevance increase the likelihood that a voter will perceive a statement as a promise, but disbelief in the promises of political parties decreases it. The analysis of the data from the study is replicable and should be used in the future as an insight to compare citizens' perceptions with the actual delivery of promises in government. In this way, the study contributes to the research on electoral promises in Latvia.