Finansiālā ievainojamība un paaudžu uzvedība: kvantitatīvs pētījums Baltijas valstu kontekstā

Abstract

Šis pētījums analizē sociālekonomisko un demogrāfisko faktoru ietekmi uz negatīvo neto bagātību dažādās paaudzēs Baltijas valstīs, balstoties uz Household Finance and Consumption Survey (HFCS) 2021. gada datiem. Galvenais mērķis ir izprast, kā dzimums, ienākumi, mājsaimniecības struktūra, izglītība, nodarbinātības un laulības statuss ietekmē finansiālo ievainojamību. Tiek izmantoti instrumentālo mainīgo regresijas modeļi (ivreg2h), lai mazinātu endogenitātes ietekmi, īpaši attiecībā uz ienākumiem. Rezultāti rāda, ka negatīvā neto bagātība biežāk sastopama jaunākajās paaudzēs, sievietēm un mājsaimniecībās ar bērniem. Pētījums uzsver arī valstu atšķirības, norādot uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgas politikas un uzlabotas finanšu izglītības, lai veicinātu finansiālo stabilitāti Baltijas reģionā.

This study analyses the impact of socio-economic and demografic factors on negative net wealth across generations in the Baltic States, based on Household Finance and Consumption Survey (HFCS) 2021 data. The main objective is to understand how gender, income, household structure, education, employment and marital status affect financial vulnerability. Instrumental variable regression models (ivreg2h) are. used to reduce the effects of endogeneity, especially with regard to income. The results show that negative net wealth is more common among younger generations, women and households with children. The study also highlights country differences, indicating the need for targeted policies and improved financial education to promote financial stability in the Baltic region.