Neformālās ilgtermiņa aprūpes efekti uz darba tirgus iznākumiem

Abstract

Bakalaura darbā “Neformālās ilgtermiņa aprūpes efekti uz darba tirgus iznākumiem” analizēta demogrāfisko pārmaiņu un novecojošas sabiedrības ietekme uz ekonomisko aktivitāti, koncentrējoties uz neformālās aprūpes pienākumu efektiem. Izmantojot SHARE 9.viļņa (GOD) datu bāzi un pielietojot ekonometriskās metodes, pētījumā tiek novērtēts, kā neformālās aprūpes sniegšana ietekmē aprūpētāju līdzdalību darba tirgū, nodarbinātību un nostrādāto stundu skaitu Baltijas valstīs. Darbā risināta endogenitātes problēma, izmantojot instrumentālo mainīgo metodi (IV) ar Statas komandu ivreg2h. Rezultāti liecina par to, ka intensīvas neformālās aprūpes sniegšana samazina darba slodzi un līdzdalības darba tirgū varbūtību; tajā pašā laikā efekts uz nodarbinātību nav statistiski nozīmīgs (kontrolējot līdzdalību darba tirgū ar Hekmana modeļa palīdzību). Darbs sniedz arī starptautisku salīdzinājumu un politikas ieteikumus ilgtermiņa aprūpes sistēmas pilnveidošanai Latvijā.

The bachelor thesis “Effects of Informal Long-Term Care on Labour Market Outcomes” analyses the impact of demographic changes and an ageing society on economic activity, focusing on the effects of informal caregiving. Using data from the SHARE wave 9 (GOD) and applying econometric methodology, the study evaluates how providing informal care affects caregivers’ labour force participation, employment status, and working hours in the Baltic States. The issue of endogeneity is resolved through the application of instrumental variables (IV) method using the ivreg2h command in Stata. The results reveal that intensive informal caregiving reduces working hours and the probability of labour force participation; however, the effect on employment is not statistically significant (when controlling for labour force participation using the Heckman selection model). The thesis also provides international comparisons and policy recommendations for improving the long-term care system in Latvia.