Kolektīvās atmiņas konstruēšana Cēsu novada vēstures un kultūras politikas mijiedarbē: Vizuālā diskursa analīze (1918–1940, 1944–1991, 1991–2025)

Abstract

Bakalaura darba “Kolektīvās atmiņas konstruēšana Cēsu novada vēstures un kultūras politikas mijiedarbē: Vizuālā diskursa analīze (1918–1940, 1944–1991, 1991–2025)” mērķis ir izpētīt Cēsu novada kultūrvēsturisko pieminekļu nozīmi kolektīvās atmiņas veidošanā, analizējot, kā šie objekti dažādos vēstures posmos atspoguļo politisko sistēmu intereses un ietekmē vietējās, proti, Cēsu novada kopienas identitātes konstrukciju. Darba teorētiskais pamatojums, balstoties uz zinātniskajām atziņām par kolektīvo un vēsturisko atmiņu, ietver vairāku autoru idejas par to, kā cilvēki atceras un kā atmiņa laika gaitā tiek uzturēta un pielāgota atbilstoši pastāvošās politiskās iekārtas interesēm. Teorētiskajā daļā ir apskatīta arī pieminekļu nozīme kolektīvās atmiņas veidošanā un uzturēšanā. Aplūkotas idejas par to, kā pieminekļi var kalpot kā komunikācijas līdzeklis, kas pārraida informāciju par pagātni. Darba pētnieciskajā daļā tika izmantotas trīs pētījuma metodes. Vizuālā diskursa analīze, balstoties uz Ahenkas Jilmazas (Ahenk Yilmaz) pieejas “The Art of Memory” (“Atmiņas māksla”) analītiskajiem soļiem. Aptaujas anketa, lai iegūtu datus par vietējās kopienas zināšanām un viedokļiem attiecībā uz pieminekļu vēsturisko kontekstu. Intervijas ar Cēsu novada tēlnieku, biedrību pārstāvjiem, kas atbild par kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu un restaurēšanu, kā arī ar lokālajiem vēstures politikas veidotājiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka pieminekļiem mūsdienās joprojām ir nozīme kolektīvās atmiņas veidošanā un uzturēšanā. Cēsu novada pieminekļu, kas veltīti Neatkarības karam un Cēsu kaujām, mērķis bija rosināt nacionālās izjūtas vietējā kopienā. Šie pieminekļi joprojām veic šo funkciju, taču kalpo pašreizējai demokrātiskajai politiskajai sistēmai. Savukārt padomju laika pieminekļi šādu funkciju vairs neveic, jo tie ir cieši saistīti ar vēsturisko traumu, kas kavē to iekļaušanos mūsdienu kolektīvajā atmiņā. Savukārt pieminekļi, kas celti neatkarīgās Latvijas laikā, pilda informējošu funkciju.

The aim of the bachelor's thesis “Constructing collective memory in the interaction of history and cultural policy of the Cēsis county: Visual discourse analysis (1918–1940, 1944–1991, 1991–2025)” is to explore the significance of cultural and historical monuments in Cēsis Municipality in the construction of collective memory by analyzing how these objects reflect the interests of different political systems and influence the construction of local – i.e., Cēsis community identity. The theoretical framework of this thesis is based on scholarly insights into collective and historical memory, incorporates the ideas of various authors on how people remember and how memory is maintained and adapted over time to serve the interests of the prevailing political regime. The theoretical part also examines the role of monuments in the formation and preservation of collective memory. The empirical part of the study includes three research methods. Visual discourse analysis which is conducted using Ahenk Yilmaz’s analytical steps from the “The Art of Memory” mothod. A survey questionnaire is used to gather data on the local community’s knowledge and opinions regarding the historical context of monuments. Interviews were conducted with a sculptor from Cēsis Municipality, representatives of associations responsible for the preservation and restoration of cultural and historical objects, as well as local cultural policy makers. The results of the study show that monuments still play a crucial role in shaping and maintaining collective memory today. Monuments in Cēsis Municipality dedicated to the War of Independence and the Battle of Cēsis were intended to evoke national sentiment within the local community. These monuments continue to serve this function, though they now align with the current political system. In contrast, Soviet-era monuments no longer fulfill this function, as they are closely tied to collective trauma, which hinders their integration into contemporary collective memory. Meanwhile, monuments erected during the period of renewed Latvian independence primarily serve an informative function.