Kultūras norises skolas vidē kā jauniešu piederības izjūtas un kultūrpratības attīstības instruments

Abstract

Maģistra darba “Kultūras norises skolas vidē kā jauniešu piederības izjūtas un kultūrpratības attīstības instruments” mērķis ir aplūkota kultūras norišu lomu izglītībā kā potenciālu rīku jauniešu piederības izjūtas un kultūrpratības veicināšanā. Līdz šim sociālo un izglītības zinātņu pētījumos, t. sk. Latvijā, kultūras norises (kultūras patēriņš un līdzdalība), piederība un kultūrpratība skatīta kā nodalīti koncepti. Maģistra darbā skatīta šo konceptu iespējamā saistība. Apvienojot jaunatnes, kultūras un izglītības socioloģijas pieejas, darba teorētiskais ietvars balstīts funkcionālisma (t. sk. izglītības sistēmas modeļa), kultūras kapitāla, kultūrpratības un vietas teorijās, skolu aplūkojot kā starpkultūru mācību un socializācijas telpu (Torney-Purta, 2002, Banks, 2006). Izvēlētā tēma ir īpaši socioloģiski nozīmīga, jo tā izgaismo, kā izglītības vide un kultūras līdzdalība var veicināt sociālo integrāciju, piederību sabiedrībai un vienlīdzīgāku piekļuvi kultūras kapitālam. Empīriskajā pētījumā veikta sekundāru kvantitatīvu datu analīze, detalizēti pētot Eiropas pētījumu projekta “Kultūras mantojums un Eiropas nākotnes identitātes” (CHIEF) ietvaros īstenotu starptautisku skolēnu aptauju par kultūras līdzdalību un patēriņu ģimenē, draugu lokā un skolā. Analīzes veikšanai izmantota gan vienlīmeņa, gan daudzlīmeņu modelēšana – dažādu regresijas formu kombinācija. Rezultāti norāda, ka biežāka kultūras norišu apmeklēšana skolā ir pozitīvi saistīta ar augstāku vietējo un nacionālo piederības līmeni un kultūrpratību. Atsevišķas kultūras norišu formas ciešāk saistītas ar pozitīviem piederības radītājiem. Darbs kopumā piedāvā ieguldījumu izglītības un kultūras pētniecības dialoga veidošanā, uzsverot skolas lomu vietas izjūtas un kultūras kompetenču veidošanā.

The aim of the master's thesis “Cultural events in the school environment as a tool for developing young people's sense of belonging and cultural literacy” is to examine the role of cultural events in education as a potential tool for promoting young people's sense of belonging and cultural literacy. Until now, social and educational science research, including in Latvia, has viewed cultural activities (cultural consumption and participation), belonging, and cultural awareness as separate concepts. This master's thesis examines the possible connection between these concepts. Combining approaches from youth, cultural and educational sociology, the theoretical framework of the thesis is based on theories of functionalism (including the educational system model), cultural capital, cultural literacy and place, viewing schools as spaces for intercultural learning and socialization (Torney-Purta, 2002, Banks, 2006). The chosen topic is particularly significant from a sociological point of view, as it highlights how the educational environment and cultural participation can promote social integration, belonging to society and more equal access to cultural capital. The empirical study involved a secondary quantitative data analysis, examining in detail the international student survey, conducted as part of the European research project “Cultural Heritage and Identities of Europe's Future” (CHIEF) on cultural participation and consumption in the family, among friends and at school. Both single-level and multi-level modelling – a combination of different forms of regression – were used for the analysis. The results indicate that more frequent attendance at cultural events at school is positively associated with higher levels of local and national belonging and cultural literacy. Certain forms of cultural events are more closely associated with positive belonging factors. Overall, the work contributes to the dialogue between education and cultural research, emphasizing the role of schools in developing a sense of place and cultural competence.