Valsts aizsardzības mācība jauniešu pilsoniskās apziņas veicināšanai profesionālās izglītības iestādēs

Abstract

Ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos apstākļus, Latvijas Republika veic pāreju uz Visaptverošu valsts aizsardzības koncepciju (VVAK), kuras ietvaros ir paredzēts veicināt jauniešos gan valsts aizsardzības spējas, gan viņu pilsonisko apziņu. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas Republikas vidējās izglītības standartā no 2024. gada rudens tika ieviesta Valsts aizsardzības mācība (VAM) ar mērķi veicināt jauniešos iepriekšminētās kompetences un pilsonisko apziņu. Šis pētījums analizē tieši pilsoniskās apziņas koncepciju un VAM nozīmi tās veicināšanā jauniešu vidū profesionālās izglītības iestādēs. Pētījumā tiek izmantotas sekojošās metodes: teorētiskās literatūras un dokumentu analīze, anketaptauja, bet datu analīzei Kronbaha alfas tests, Mann–Whitney U tests un aprakstošā statistika, izmantojot SPSS datu analīzes rīku. Pētījuma rezultātā tika identificētas un analizētas pilsoniskās apziņas pamatkategorijas: patriotisms, lojalitāte, līdzdalība un atbildība. Empīriskajā pētījuma daļā tika secināts, ka jauniešu izpratne un attieksme vidēji un augsti atbilst pilsoniskās apziņas konceptuālajam saturam, bet paši jaunieši vērtē VAM ietekmi kā vidēji nozīmīgu. Savukārt VAM instruktori programmas spēju veicināt jauniešos pilsonisko apziņu vērtē kā ļoti atbilstošu. Līdz ar to starp jauniešu un instruktoru vērtējumiem par VAM spējām veicināt pilsonisko apziņu jauniešos pastāv atšķirības. Tāpat aptaujas rezultātā tika secināts, ka gan jaunieši, gan instruktori vienprātīgi vērtē VAM teorētiskos (izpratnes) ieguvumus augstāk nekā praktiskos (attieksmes un motivācijas), kas liecina par iespējām un nepieciešamību pilnveidot tieši VAM programmas praktiskos aspektus. Atslēgvārdi: pilsoniskā apziņa, jaunieši, Valsts aizsardzības mācība, izglītība.

In the current geopolitical context, the Republic of Latvia is transitioning to a Comprehensive national defense (CND), which aims to enhance both the national defense capabilities and civic consciousness among adolescence. To achieve this goal as of autumn 2024, the subject ‘National Defense Education’ (NDE) has been introduced into the curriculum of Latvia's secondary education, with the purpose of enhancing the aforementioned competencies and civic awareness in adolescence. This study analyzes the concept of civic consciousness and the significance of the NDE in enhancing it among adolescents in vocational education institutions. The following methods are used in the study: theoretical literature and document analysis, a questionnaire survey, and data analysis using Cronbach's alpha test, the Mann–Whitney U test, and descriptive statistics with the SPSS data analysis tool. As a result of the study, the core categories of civic awareness were identified as patriotism, loyalty, participation, and responsibility and they were analyzed. In the empirical part of the research, it was concluded that adolescents' understanding and attitudes generally correspond to the conceptual content of civic consciousness at a medium to high level. However, the adolescents themselves assessed the impact of NDE as only moderately significant. In contrast, NDE instructors evaluated the program’s ability to promote civic awareness among young people as highly effective. Consequently, there are differences between students' and instructors' assessments regarding the ability of NDE to enhance civic consciousness among adolescence. The survey results also revealed that both the students and instructors consistently rated the theoretical (understanding-related) outcomes of the NDE program higher than the practical ones (attitudes and motivation), indicating both the need and the potential to improve the program’s practical components. Key words: civic consciousness, adolescents, National defense education, education.