Datu subjekta tiesības kontrolēt savu personas datu apstrādi.

Abstract

Datu aizsardzības tiesības ir mūsdienās aktualitāti ieguvusi tiesību nozare, kas cita starpā regulē arī to, kādā veidā persona var kontrolēt, t.i., zināt un ietekmēt to, kā tiek apstrādāti tās dati. Taču tiesību doktrīnā trūkst pētījumu, kas būtu konkrēti veltīti šo personas tiesību analīzei. Darba mērķis ir pievērst uzmanību šīm datu subjekta tiesībām, izpētot datu subjekta tiesību apjomu attiecībās ar datu apstrādes pārzini (galvenokārt tiesības piekrist datu apstrādei vai aizliegt to), konstatējot Latvijas normatīvā regulējuma nepilnības un tā faktisko neatbilstību Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī iesakot izmaiņas, kas veicamas normatīvajos aktos izpētes rezultātā konstatēto trūkumu novēršanai. Darbā arī iekļauts autora viedoklis par Eiropas Savienības amatpersonu ieteiktajiem grozījumiem datu aizsardzības tiesību regulējumā.

Data protection law is a branch of law topical in contemporary legal issues. Among other things, it regulates the way in which a person can control, i.e. be informed about the data processing and legally influence the way it is carried out. However, there appears to be a lack of research concerning these specific rights of data subjects. The aim of this thesis is to bring these rights to attention by: researching the scope of data subject’s rights toward the data controller, mainly the rights of giving their consent and objecting to data processing; identifying the inadequacies of the present Latvian data protection law as well as its unconformity with European Union law; putting forward suggestions as to how these shortcomings can be avoided by amending the respective legislation. The thesis also includes an opinion of the author regarding the changes in data protection law suggested and published by European Union authorities.