Delikventas uzvedības kā potenciāla noziedzības riska identificēšana un prevencija Sociālo zinātņu mācību procesā vidusskolā

Abstract

Darbā aplūkota delinkventas uzvedības identificēšana un mazināšana vidusskolas posma skolēnu vidū, izmantojot sociālo zinātņu mācību procesu kā preventīvu instrumentu. Delinkventa uzvedība tiek skatīta kā daudzu faktoru ietekmē veidojusies atkāpe no sociālajām normām, kas agrīnā vecumā var liecināt par potenciālu sociālās atstumtības vai pat noziedzības risku vēlāk dzīvē. Darba teorētiskajā daļā analizēti nozīmīgākie riska faktori, kas veicina delinkventas uzvedības attīstību, kā arī aplūkoti starptautiskie pētījumi par likumpārkāpumu prognozēšanu un preventīvo darbu izglītības vidē. Empīriskajā daļā veikts strukturēts pētījums: sākotnēji novēroti 40 skolēni, identificējot 11 skolēnus ar augstu riska profilu, kuriem veikta padziļināta anketēšana. Iegūtie dati salīdzināti ar ārvalstīs veikta pētījuma rezultātiem par vairāk nekā 400 ieslodzītajiem jauniešiem, atklājot būtiskas līdzības galveno riska faktoru klātbūtnē. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, sociālo zinātņu mācību saturs tika pielāgots, un analizētas uzvedības pārmaiņas pēc pedagoģiskās intervences. Pētījums apliecina, ka skolā novērotās uzvedības pazīmes var liecināt par dziļākiem sociāliem un emocionāliem riskiem, savukārt savlaicīga pedagoģiska iejaukšanās spēj šos riskus mazināt. Darba praktiskā nozīme saistāma ar mācību procesa uzlabošanu un skolotāja lomas nostiprināšanu kā agrīnās prevencijas veicējam.

This thesis examines the identification and prevention of delinquent behavior among upper secondary school students, using the social sciences curriculum as a tool for early intervention. Delinquent behavior is conceptualized as a deviation from accepted social norms, often shaped by cumulative risk factors and, in adolescence, potentially indicative of future social exclusion or even criminality. The theoretical part of the thesis explores key causes of delinquent behavior and reviews international research on criminal risk assessment and prevention in educational settings. The empirical part presents a structured study: 40 students were observed, and 11 were identified with high-risk behavioral profiles and subsequently surveyed in greater depth. The results were compared to those of a large-scale international study involving over 400 incarcerated youth, revealing notable overlaps in major risk factors. Based on the findings, the social sciences curriculum was adjusted for the identified students, and their behavioral changes following the pedagogical intervention were analyzed. The study confirms that observable classroom behavior may reflect deeper psychosocial risks, and that timely pedagogical intervention can mitigate these threats. The practical significance of the thesis lies in improving the educational process and strengthening the teacher’s role as a key agent of early prevention.