Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem
Author
Sola, Marta
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Ose, Daina
Date
2013Metadata
Show full item recordAbstract
Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem ir tikai viens no piespiedu izpildes līdzekļiem. Piedziņas procesu Latvijā regulē Civilprocesa likums.
Maģistra darbs satur 4 nodaļas, kurās atspoguļota piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem – piedziņas vēršana uz darba samaksu, piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādē, piedziņas vēršana uz citiem ienākumiem, kā arī tiek norādītas summas, uz kurām nevar vērst piedziņu. Šis piedziņas veids ir saistīts ar dažādiem ierobežojumiem – ieturējumu apmēru, parādniekam obligāti saglabājamiem naudas līdzekļiem un parādnieka ienākumiem, kurus normatīvais regulējums aizsargā no piedziņas. Darba tēmas ietvaros tiek norādīts uz nepilnīgo vai nekonkrēto tiesību normu regulējumu un atšķirīgo interpretāciju par piemērojamo likumu vai tiesību normām. Autore norāda uz procesā iesaistīto personu - parādnieka, piedzinēja un tiesu izpildītāja, tiesībām un pienākumiem, kā arī ataino šobrīd pastāvošo praksi. Darba izstrādes uzdevums ir atspoguļot dažādu normatīvo aktu mijiedarbību, to pretrunas, kopīgo un atšķirīgo. The levy of collection upon monetary assets is only one of the types of compulsory execution. The collection procedure in Latvia is regulated by the Civil Procedure law.
The Master’s paper contains four sections, which reflect levy of collection upon monetary assets - levy of collection upon wage, levy of collection upon deposits in a credit institution, levy of collection upon other income; also, the amounts, upon which it is impossible to levy collection, are indicated. This type of collection is related to several limitations – the amount of deductions, monetary assets, which are retained for the debtor in a mandatory manner, as well as the debtor’s income, which is protected from collection by the statutory regulation. Within the context of the paper topic, incomplete or non-specific regulation of legal norms, as well as their interpretation, which is different to the applied legislative or legal norms, is indicated. The author draws attention to the rights and responsibilities of the persons, who are involved in the procedure – debtor, collector, enforcement officer, - as well as portrays the practice, which is currently in force. The objective of the paper development is to reflect the interaction of various normative acts, their discrepancies, their similar and different aspects.