Pirmkoda krāsu marķējuma izmantošana kā komunikācijas līdzeklis programmēšanā.

Abstract

Šajā darbā tiek pētīta pirmkoda krāsu marķējuma izmantošana kā jauns programmētāju vizuālās komunikācijas veids. Nepieciešams izstrādāt un realizēt teksta redaktoru, kas ļautu izcelt koda fragmentus, vārdus vai atsevišķus simbolus ar dažādām krāsām, nodrošinot papildu semantiskās informācijas līmeni. Pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot, vai krāsu marķējums var uzlabot pirmkoda izpratni un uztveri, palielināt tā lasāmību un vienkāršot informācijas apmaiņu komandas darbā. Darbā tiks aprakstīti redaktora realizācijas tehniskie aspekti Go programmēšanas valodā, tostarp uzdevuma risinājums saistībā ar datu glabāšanu par krāsu marķējumu. Tas nepieciešams, lai pirmkods joprojām būtu atverams visos teksta redaktoros un citos rīkos darbam ar kodu, piemēram, versiju kontroles sistēmās (Git) un salīdzināšanas rīkos (diff), nevis tikai specializētā vidē. Tāpat tiks veikta piedāvātās pieejas efektivitātes analīze, pamatojoties uz lietotāju atsauksmēm un eksperimentiem. Iegūtie rezultāti palīdzēs saprast, kā krāsu izmantošana kā programmēšanas informācijas nodošanas līdzeklis ietekmē darbu un vai šai tehnoloģijai ir potenciāls turpmākai attīstībai.

This paper investigates the use of source code color highlighting as a new form of visual communication for programmers. It is necessary to develop and implement a text editor that would allow highlighting code fragments, words or individual symbols with different colors, providing an additional level of semantic information. The main objective of the study is to determine whether color marking can improve the understanding and perception of source code, increase its readability, and simplify the exchange of information in teamwork. The thesis will describe the technical aspects of the editor's implementation in the Go programming language, including the solution to the problem of storing color markup data. This is necessary so that the source code can still be opened in all text editors and other tools for working with code, such as version control systems (Git) and comparison tools (diff), and not just in a specialized environment. The effectiveness of the proposed approach will also be analyzed based on user feedback and experiments. The results will help to understand how the use of color as a means of conveying programming information affects work and whether this technology has potential for further development.