Tiesības uz pieeju tiesai kā Satversmes 92.panta procesuālā garantija civilprocesā

Abstract

Tiesas pieejamība ir pirmais un galvenais priekšnoteikums personas tiesību un likumisko interešu aizsardzībai jebkurā tiesas procesā, tostarp civilprocesā, un no procesa izrietošo procesuālo garantiju īstenošanai. Taču tiesas pieejamība nav absolūta personas pamattiesība, tādēļ tiesu efektīvai funkcionēšanai Latvijas Republikā likumdevējs ir paredzējis virkni ierobežojumu, par kuru konstitucionalitāti tiek rosinātas diskusijas vēl mūsdienās. Tiesas pieejamības efektivitātes nodrošināšana nav tikai valsts uzdevums, pieņemot normatīvos aktus un tiesību normas, proti, tas var būt arī būtisks subjektīvais šķērslis no sabiedrības kā vienotu locekļu kopienas puses. Bakalaura darba “Tiesības uz pieeju tiesai kā Satversmes 92. panta procesuālā garantija civilprocesā” mērķis ir definēt būtiskākos procesuālos šķēršļus tiesas pieejamībai civilprocesā, izpētīt, vai un cik efektīvi tie ir, kā arī konstatēt pastāvošās problēmas Latvijas procesuālajā regulējumā. Lai sasniegtu darba mērķi, darbā tiks analizēts un salīdzināts Latvijas un ārvalstu civilprocesuālais regulējums, kā arī tiesu prakse Latvijā un pasaulē. Bakalaura darba izstrādes rezultātā secināts, ka spēkā esošais Civilprocesa likuma regulējums no procesuālo šķēršļu aspekta ir samērīgs un efektīvs ar personas pamattiesībām – tiesībām uz pieeju tiesai. Vēl jo vairāk, likumdevējs varētu apsvērt papildu mehānismu ieviešanu vispārējās jurisdikcijas tiesām Civilprocesa likumā, lai procesuālās efektivitātes un tiesu noslogotības mazināšanas nolūkos tiktu maksimāli novērstas “procesuālā huligānisma” tendences.

Access to court is the first and main prerequisite for the protection of a person’s rights and legitimate interests in any court proceeding, including civil proceedings, and for the mobilization of procedural guarantees arising from the proceedings. However, access to court is not an absolute fundamental right of a person, therefore, for the effective functioning of courts in the Republic of Latvia, the legislator has provided for a number of restrictions, the constitutionality of which is still being debated today. Ensuring the effectiveness of access to court is not only a task of the state, adopting regulatory enactments and legal norms, namely, it can also be a significant subjective obstacle on the part of society as a community of unified members. The aim of the bachelor’s thesis “The Right to Access to Court as a Procedural Guarantee of Article 92 of the Constitution in Civil Proceedings” is to define the most significant procedural obstacles to access to court in civil proceedings, to analyze whether and how effective they are, as well as to identify existing problems in Latvian procedural regulation. In order to achieve the aim of the thesis, Latvian and foreign civil procedural regulations will be analyzed, as well as case law in Latvia and around the world. As a result of the bachelor's thesis, it is concluded that the current regulation of the Civil Procedure Law from the aspect of procedural obstacles is proportionate and effective with the fundamental rights of a person – the right to access to court. Moreover, the legislator could consider introducing additional mechanisms for courts of general jurisdiction in the Civil Procedure Law in order to maximally prevent the tendencies of "procedural hooliganism" for the purposes of procedural efficiency and reducing the workload of the courts.