Psiholoģiskā palīdzība kā notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzeklis

Abstract

Bakalaura darbā tiek analizētas problēmas psiholoģiskās palīdzības sniegšanā notiesāto sociālajai rehabilitācijai Latvijā. Darba mērķis ir izvērtēt psiholoģiskās palīdzības efektivitāti un identificēt galvenos šķēršļus, piemēram, psihologu trūkumu un metodoloģiskās nepilnības psiholoģiskās palīdzības sniegšanā notiesātajiem. Mērķa sasniegšanai darbā tiek veikti vairāki uzdevumi, proti, tiek pētīts psiholoģiskās palīdzības jēdziens sodu izpildes tiesību kontekstā, tiek analizēti tiesību akti un normas, kas regulē psiholoģisko palīdzību kā notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekli, kā arī ar to saistītos jautājumus, un raksturoti ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu psiholoģiskās palīdzības sniedzēji ieslodzījuma vietās. Darbā tiek izvirzīti ierosinājumi psihologu skaita palielināšanai un atbalsta programmu ieviešanai, kas mazinātu psihologu izdegšanas sindroma rašanos un uzlabotu psiholoģiskās palīdzības kvalitāti. Rezultāti norāda uz nepieciešamību ieviest individuāli pielāgotas rehabilitācijas metodes, balstoties uz notiesāto personību, un plašāku psiholoģisko klasifikāciju, lai sekmīgāk mazinātu recidīva risku un nodrošinātu notiesāto efektīvu reintegrāciju sabiedrībā.

The bachelor's thesis analyzes the challenges in providing psychological assistance for the social rehabilitation of convicted individuals in Latvia. The aim of the research is to evaluate the effectiveness of psychological assistance and identify key obstacles, such as the shortage of psychologists and methodological deficiencies in psychological assistance to convicted individuals. To achieve this goal, the thesis explores the concept of psychological assistance within the context of penal law, examines legal acts and regulations that govern psychological support as a means of social rehabilitation, and characterizes the professionals who provide psychological assistance to incarcerated individuals. The thesis proposes increasing the number of psychologists and implementing support programs to reduce psychologist burnout and improve the quality of psychological care. The results indicate the need to introduce more individualized rehabilitation methods, based on personality of convicted individuals, and a broader psychological classification to effectively reduce the risk of recidivism and ensure successful reintegration of offenders into society.