Mantošanas regulas piemērošanas izaicinājumi Latvijas kontekstā

Abstract

Bakalaura darbs veltīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (Mantošanas regula) piemērošanas izaicinājumu analīzei Latvijas un Eiropas Savienības tiesību sistēmas kontekstā. Lai arī regula ir piemērojama jau kopš 2015. gada, tās praktiskā piemērošana joprojām rada dažādas neskaidrības un pretrunas. Darbā īpaša uzmanība pievērsta trim galvenajiem jautājumiem: nošķīrumam starp tiesu un citām kompetentajām iestādēm, nepietiekami konkretizētajam mirušā pastāvīgās dzīvesvietas kritērijam kā piesaistes elementam jurisdikcijas un piemērojamo tiesību noteikšanā, kā arī Latvijas regulējuma un institucionālās sistēmas saskaņotībai ar regulas mērķiem. Darbā identificētas tiesiskās nepilnības un piedāvāti priekšlikumi vienotas un paredzamas prakses nodrošināšanai, veicinot tiesisko noteiktību un efektīvu mantojuma lietu izskatīšanu pārrobežu kontekstā.

This bachelor’s thesis analyses the challenges of the application of Regulation (EU) No 650/2012 of the European Parliament and of the Council (the Succession Regulation) in the context of the Latvian and European Union legal systems. Although the Regulation has been applicable since 2015, its practical application continues to raise several ambiguous and controversial issues. The thesis focuses on three main issues: the distinction between courts and other competent authorities, the insufficiently defined concept of the deceased’s habitual residence as a connecting factor in determining jurisdiction and applicable law, as well as the coherence of Latvian legal and institutional framework with the objectives of the Regulation. The thesis identifies legal shortcomings and proposes solutions to ensure a unified and predictable practice, thereby promoting legal certainty and effective handling of cross-border succession cases.