Blakussūdzības iesniegšana Civilprocesā likumā noteiktajos gadījumos

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīts blakus sūdzības institūts civilprocesā, analizējot tā vēsturisko attīstību, tiesisko regulējumu, piemērošanas kārtību un aktuālās problēmas tiesu praksē. Pētījuma mērķis ir izpētīt un analizēt blakus sūdzības institūta tiesisko regulējumu Latvijā kā arī identificēt aktuālās problēmas un piedāvāt iespējamos pilnveides risinājumus. Darba ietvaros tiek salīdzināts Latvijas normatīvais regulējums ar citu valstu – Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Krievijas – pieeju, identificējot iespējamos uzlabojumus. Pētījums atklāj arī likuma piemērošanas problemātiku, tostarp pārmērīga formālisma riskus un tiesas rīcības ierobežojumus, kas var kavēt lietas virzību. Darba rezultātā autore secina, ka blakus sūdzības institūts Latvijā ir būtisks procesuālais instruments, taču tā pilnveidošanai nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā – piemēram, dot iespēju pirmās instances tiesai pašai atcelt savu lēmumu, precizēt drošības naudas samaksas kārtību un nodrošināt samērīgāku pieeju formālu trūkumu novēršanā.

The bachelor’s thesis studies the institution of interlocutory appeal (blakus sūdzība) in civil procedure, analyzing its historical development, legal regulation, application procedures, and current issues in court practice. The aim of the research is to study and analyze the legal regulation of interlocutory appeals in Latvia, to identify existing problems, and to propose potential improvements. The thesis compares the national legal framework with the approaches of other countries – Estonia, Lithuania, Germany, and Russia – identifying possible enhancements. The study also reveals challenges in the application of the law, including the risks of excessive formalism and the limitations placed on courts that may hinder case progression. As a result of the research, the author concludes that the institution of interlocutory appeals in Latvia is an essential procedural tool, but amendments to the Civil Procedure Law are needed – for example, allowing first instance courts to revoke their own decisions, clarifying the procedure for payment of the security deposit, and ensuring a more proportionate approach to remedying formal deficiencies.