Dziļviltojuma tehnoloģijas izmantošana kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme

Abstract

Pasaules vadošie zinātnieki atzīst mākslīgo intelektu par vienu no lielākajiem cilvēces apdraudējumiem. Šī tehnoloģija ļauj ikvienam dažu sekunžu laikā izveidot neatšķiramu no reālās personas vai objekta dziļviltojumu un izmantot to vēlēšanu ietekmēšanā, pierādījumu viltošanā, krāpšanas shēmās vai pornogrāfijas ražošanā. Bakalaura darba mērķis ir dziļviltojuma kā krimināltiesiska jēdziena izpratne. Autors analizē ārvalstu praksi un pievēršas Latvijas regulējumā nesen ieviesto sastāvu objektīvo un subjektīvo pazīmju detalizētai izpētei. Balstoties uz ārvalstu pieredzi un doktrīnu, darbā tiek pausti ieteikumi par atbildību pastiprinošo apstākļu skaita palielināšanu, jaunu sastāvu ieviešanu un jau esošo sastāvu papildināšanu Krimināllikuma Sevišķās daļas XV, XVI, XVIII, XXII, XXIII nodaļās.

The world's leading scientists recognize artificial intelligence as one of the greatest threats to humanity. This technology allows anyone to create a deepfake indistinguishable from a real person or object in a matter of seconds and use it to influence elections, forge evidence, in fraud schemes or produce pornography. The aim of the Bachelor's thesis is to understand deepfake as a criminal law concept. The author analyzes foreign practice and focuses on a detailed study of the objective and subjective features of the recently introduced components in Latvian regulation. Based on foreign experience and doctrine, the work makes recommendations on increasing the number of aggravating circumstances, introducing new components and supplementing existing components in Chapters XV, XVI, XVIII, XXII, XXIII of the Special Part of the Criminal Law.