Nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā”. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, vai nevainīguma prezumpcija ir pietiekami nostiprināta tiesiskajā regulējumā, lai pilnībā nodrošinātu no tās izrietošās personas tiesības klusēt un nesniegt sevi inkriminējošus pierādījumus, kā arī izpētīt ar balss paraugu izmantošanu saistītos problēmjautājumus tiesu praksē. Bakalaura darbs ir veltīts nevainīguma prezumpcijas principa analīzei kriminālprocesā. Uzdevumos ietilpst analizēt nevainīguma prezumpcijas nozīme kā vienam no būtiskākajiem tiesību principiem,analizēt tiesības klusēt un tiesības nesniegt sevi inkriminējošus pierādījumus kā svarīgākajām garantijām personas aizsardzībai kriminālprocesā. Tāpat tiek analizēts šo tiesību normatīvais regulējums gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, jo īpaši Direktīva 2016/343, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra un Latvijas tiesu prakse. Kā arī izvērtēt, vai iespējams nodrošināt līdzsvaru starp cilvēktiesību ievērošanu un izmeklēšanas efektivitāti, analizējot balss parauga izmantošanu kā piemēru. Darba gaitā izdarītie secinājumi un ieteikumi ir apkopoti kopsavilkumā.

The topic of the Bachelor's thesis is “The Presumption of Innocence in Criminal Proceedings”. The aim of the Bachelor's thesis is to examine whether the presumption of innocence is enshrined in the legal framework in a way that fully ensures the individual's right to remain silent and the right not to testify against oneself, as well as to explore issues related to the use of voice samples in court practice. The bachelor's thesis is devoted to the analysis of the principle of the presumption of innocence in criminal proceedings. The objectives include analyzing the significance of the presumption of innocence as one of the fundamental legal principles, as well as the right to remain silent and the right not to provide self-incriminating evidence as key guarantees for the protection of individuals in criminal proceedings. The legal framework of these rights is also examined, both at the national level in Latvia and at the European Union level, particularly Directive 2016/343, the case law of the European Court of Human Rights, and Latvian court practice. The thesis also evaluates whether it is possible to ensure a balance between the observance of human rights and the effectiveness of investigations, using the use of voice samples as an example. The conclusions and recommendations developed during the research are summarized at the end of the thesis.