Digitālajās darba platformās nodarbināto tiesiskais statuss un ar to saistītā problemātika

Abstract

Bakalaura darba “Digitālajās darba platformās nodarbināto tiesiskais statuss un ar to saistītā problemātika” mērķis ir izpētīt platformu darba būtību, digitālo darba platformu un tajās nodarbināto savstarpējās tiesiskās attiecības, lai atklātu digitālajās darba platformās nodarbināto tiesisko statusu veidus un ar platformu darbā nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanu saistītos problēmjautājumus, kā arī konstatētu, vai un cik efektīvi tos palīdzēs risināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā noteiktā platformās nodarbināto tiesiskā statusa noteikšanas prezumpcija. Pētījuma rezultātā autore secinājusi, ka digitālajās darba platformās, kas uzskatāmas par faktiskā pakalpojuma sniedzējām, nodarbinātie nav nedz viennozīmīgi darbinieki, nedz pašnodarbinātas personas un faktiski šīs tiesiskās attiecības satur abiem šiem tiesiskajiem statusiem raksturīgas pazīmes. Tādējādi pašnodarbinātas personas statuss ir viennozīmīgi piemērots tikai nodarbinātājiem tādās digitālajās darba platformās, kas neīsteno platformu darba organizēšanas un pārraudzības mehānismus. Direktīvā 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā ietvertās prasības ir piemērots veids, kā ES dalībvalstīm uzlikt par pienākumu sākt regulēt platformu darbu, tomēr tiesiskā statusa noteikšanas prezumpcija nav pietiekami efektīva un dalībvalstīm jāveic citas atbilstošas darbības, lai padarītu darba apstākļus arvien nekaitīgākus arī to nodarbināto vidū, kas izlems palikt pašnodarbinātas personas statusā ar darbinieka statusam raksturīgām pazīmēm.

The aim of the bachelor's thesis “The legal status of workers on digital labour platforms and the complexities it entails” is to explore the essence of platform work, the mutual legal relations between digital work platforms and those employed in them, in order to reveal the types of legal status of digital work platform employment and the issues related to determining the legal status of employees working on platforms, as well as to determine whether and how effectively the presumption of determining the legal status of employees working on platforms, as set out in Directive 2024/2831 of the European Parliament and of the Council on the improvement of working conditions in platform work, will help to address them. As a result of the research, the author has concluded that in digital work platforms, which are considered as a provider of the actual service, employed are neither unambiguous employees nor self-employed persons, and in fact these legal relationships contain characteristics characteristic of both of these legal statuses. Thus, self-employed status is clearly only suitable for employed on digital work platforms that do not implement mechanisms for organising and monitoring the work of platforms. The requirements of Directive 2024/2831 on improving working conditions in the work of platforms are an appropriate way of obliging EU Member States to start regulating the work of platforms, but the presumption of legal status is not sufficiently effective and Member States need to take other appropriate steps to make working conditions increasingly harmless also for employees who decide to remain self-employed with characteristics specific to the status as employees.