3D drukāto PETG paraugu viskoelastīgā šļūde

Abstract

Šajā rakstā tiek pētītas polietilēntereftalāta glikola paraugu viskoelastiskās īpašības, kas izveidotas, izmantojot kausētu materiāla klāšanu, īpašu uzmanību pievēršot anizotropijai, kas tika ieviesta drukas laikā. Paraugi tika izgatavoti filamentu izklājot paralēli un perpendikulāri sprieguma pielikšanas asij.Tika veikti divu veidu eksperimenti – viena paraugu grupa tika noslogota ar pastāvīgu spriegumu 5 stundas un tika novērota atjaunošanās fāze bez pieliktā sprieguma, savukārt cita paraugu grupa tika noslogota 20 stundas bez novērotās deformācijas atjaunošanas. Tika analizēti nepārtrauktas nemainīgas sprieguma iedarbības uz paraugu rezultāti, tika novērota vispārēja anizotropijas ietekme uz paraugiem. Tika pārbaudīta vairāku viskoelastisko modeļu atbilstība eksperimentālajiem datiem, un galīgajā analīzē tika izmantoti Pronija rindas un vispārējās kubiskās teorijas modeļi. Modeļi spēja aprakstīt eksperimentālos rezultātus attiecīgi līdz 50 % un 70 % no parauga stiprības. Analīze liecināja par drukāto paraugu nelineāru uzvedību pie nemainīgas spriedzes un pierādīja, ka 3D drukāšanas procesa radītā anizotropija neietekmē materiāla viskoelastīgās īpašības.

This work explores the viscoelastic properties of polyethylene terephthalate glycol samples, created by using fused filament fabrication with emphasis on anisotropy, introduced during fabrication process. The samples were fabricated with filament direction within samples aligned along sample principal axis or perpendicular to it. A group of samples was loaded with constant stress for 5 h and a recovery phase with no applied stress was observed, while another group of samples was loaded for 20 h without additional deformation recovery phase. The results of continuous constant stress application on the sample were analysed, an overall effect of anisotropy on the samples was observed. Multiple viscoelastic models were tested for the adherence to experimental data, with Prony series and general cubic theory models being used in final analysis. The models were able to describe experimental results up to 50% and 70% of sample strength, respectively. The analysis showed nonlinear behaviour of printed samples under constant stress and evidence of anisotropy introduced by 3D printing process not having effect on material viscoelastic properties.