Katastrofu rekonstrukcija dokumentālajās filmās (2001-2010)

Abstract

Darba pētnieciskā problēma ir izprast, kā auditorija reaģē uz fikciju filmā, kura tiek pasniegta kā realitātes atspoguļojums. Teorētiskajā daļā autors apskata ārzemju dokumentālo kino teorētiķu darbus par notikumu un situāciju rekonstrukcijām dokumentālajā žanrā. Metodoloģijas daļā autors izmanto daļēji strukturētu interviju, lai uzzinātu dokumentālistu viedokļus, un fokusa grupu, lai veiktu novērojumus, kā rekonstrukcijas ietekmē skatītāju. Pētījuma mērķis ir izprast, ar kādiem paņēmieniem dokumentālo filmu veidotāji liek skatītājam noticēt filmas rekonstruētajiem notikumiem. Dokumentālajām filmām un rekonstrukcijām nav likumu. Teorētiķu uzskati atšķiras no praktiķu domām. Skatītājiem nav iebildumu pret rekonstrukcijām dokumentālajās filmās.

Atslēgvārdi: dokumentāla filma; rekonstrukcija; katastrofa; fikcionāla filma.

Research problem is to find out how audience reacts to fiction in a movie that is presented as a reflection of reality. In theoretical part the author examines works of foreign documentary theoreticians about reenactments in documentary genre. In methodological part the author uses partially structured interview to find out the views of documentarians and focus group to study how reenactments affect a viewer. The aim of research is to find out what are the methods that documentary filmmakers use to make an audience believe in reenactments. Documentary films and reenactments have no rules. The views of theoreticians differ from documentary filmmakers thoughts. Viewers do not mind reenactments in documentary films.

Keywords: documentary; reenactment; disaster; fictional film.