Prāts un emocijas: Dekarts, Hobss, Damāzio

Abstract

Bakalaura darbs “Prāts un emocijas: Dekarts, Hobss, Damāzio” ir pētījums par emociju lomu racionalitātē, kurā par pamatu ir izmantoti trīs darbi: Tomasa Hobsa Leviatāns, Renē Dekarta Dvēseles kaislības un Antonio Damāzio Dekarta kļūda: emocijas, prāts un cilvēka smadzenes. Darbā galvenokārt ir aplūkoti šo trīs autoru mēģinājumi izskaidrot prāta un emociju dabu. Ievadā tiek iepazīstināts ar autoru pozīcijām un izskaidroti daži ar tematu saistīti jēdzieni. Pirmajā pētījuma daļā ir aprakstīta Dekarta izpratne par emociju un saprāta dabu, kam tālāk otrajā daļā seko Hobsa domu apraksts tā paša jautājuma sakarā. Nākamajā nodaļā ir aprakstītas Damāzio idejas par emociju dabu un tiek parādīts, ka racionalitāte rodas no emocijām un, ka šie abi jēdzieni nav iedomājami viens bez otra. Tālāk seko Damāzio teorijas salīdzināšana ar Dekarta un Hobsa uzskatiem. Galvenais slēdziens rodas no autoru teoriju salīdzinājuma, kad kļūst redzams, ka ikvienam no tiem, skaidrojot cilvēka prāta dabu, nācās aprakstīt arī emociju esamību un to vietu domāšanas procesos. Tālāk ir pausta doma, ka Damāzio, tāpat kā Hobss, ir empīriķis un, ka viņa piedāvātais cilvēka kognitīvo procesu izpratnes modelis piešķir daudz lielāku lomu ķermeņa, nevis dvēseles dabai un tādējādi liek uzskatīt emocijas par vitāli nepieciešamām jebkāda saprāta pastāvēšanai.

The Bachelor thesis “Reason and emotions: Descartes, Hobbes, Damasio” is a research about the role of emotions in rationality. It is based on three major works: Leviathan by Thomas Hobbes, Passions of the soul by Rene Descartes and Descartes error: emotion, reason and the human brain by Antonio Damasio. The main topic discussed is the attempts of those three thinkers to explain the origins of emotions and reason. In introduction there are given insight in general positions of all three authors and explanation of several concepts, which is connected with the main topic. In first part of the thesis Descartes’s understanding about the roots of emotions and reason is described, it is followed by Hobbes’ philosophical views on the same subject. In the next chapter Antonio Damasio’s ideas about the nature of emotions by are described. The aim of this part is to show that rationality stems from emotions and that they imply one another. In the fourth chapter there is a comparison between views by Damasio and the two different kinds of opinion by Hobbes and Descartes. Main conclusion arises from the comparisons of the ideas of authors, when it is seen that neither of them couldn’t left out emotions, when they tried to portray reason. It is revealed, that Damasio’s approach to human nature is empirical and in this aspect it is similar to Hobbes theory. Damasio’s point of view offers much bigger importance for the role of body rather than for the role of soul and thus show emotions like something, which made possible for reason to emerge.