| dc.description.abstract | Bēgļa statusa pieteikuma iesniegšana un galīgā lēmuma saņemšana ilgst no trīs mēnešiem līdz divpadsmit mēnešu termiņam. Deviņu mēnešu gaidīšanas periods ir saistāms ar informācijas trūkumu un tās pieejamību par patvēruma lūdzēju.
No 2004. Gada, kad Latvijas Republika iestājās Eiropas Savienības sastāvā,tai ir kopējas intereses veido vienotu bēgļu aizsardzības telpu kopējas Eiropas patvēruma sistēmas ietvaros. KEPS plānots pieņemt līdz 2010. gada beigām, galvenais mērķis ir izveidot līdzvērtīgus spēles noteikumus, sistēmu, kas personām, kam patiešām nepieciešama aizsardzība, garantēs piekļuvi augsta līmeņa aizsardzībai ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs, līdz ar to tiks atrisināts jautājums par informācijas trūkumu un lietas tiks izskatītas daudz ātrāk. Tādējādi samazināties lietas izskatīšanas izdevumi finasējumu, novirzot citiem svarīgiem bēgļu jautājumu risinājumiem. Manuprāt, Latvijas Tiesām šobrīd nav nepieciešams tik ilgs laika periods lietas izskatīšanai, tas būtu jāsamazinina, radot iespēju bēglim strādāt vai arī ātrāk darot zināmu par izraidīšanu.
2. Eiropas Bēgļu fonda ietvaros no 2005.gada līdz 2007.gadam Latvijai tika piešķirti 500 000 eiro gadā. Latvijā no 2008.gada līdz 2013.gadam Eiropas Bēgļu fonda projektu īstenošanai būs pieejami provizoriski 3 559 578 Eiro, no tiem ES finansējums sastāda 2 669 683 Eiro. Tātad vidēji gadā Latvijas bēgļiem šobrīd tiek jau 700 000 Eiro. No kuriem 75% ir no ES, bet 25% ir nacionālais finansējums. Šī naudas summa nav maza. Ņemot vērā pagaidām nelielo patvērumu lūdzēju skaitu Latvijā, naudas līdzekļiem bēgļu uzturēšanai ar to vajadzētu pietiekt. Aplūkojot finansējuma sadali 2008.-2009.gadā redzams, ka 27% no kopējā finansējuma līdzekļiem tiek vērsti uz darbinieku kvalifikāciju apguvi. Autora prāt, līdzekļi būtu ne tikai šim virzienam jāvelta, bet arī darbinieku algu paaugstinājumam. Piemērm, patvēruma centrā „Mucenieki” gada laikā gandrīz 70% darbinieki ir nomainījušies tieši zemo algu rezultātā. Nav nozīmes tērēt un iegūldīt finansēju kvalivikācijas paaugstināšanai, darbinieku apmācībai, ja darbinieks pēc laika tāpat nepaliek šājā darbības sfērā.
3. Tiesības saņemt patvērumu patreiz nosaka likums, kas pieņemts 2002.gada 7. martā, „Patvēruma likums”, personai, kas lūdz patvērumu Latvijas Republikā piešķirt bēgļa statusu vai pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu.
Likumā būtu jāparedz, ka vismaz četras reizes gadā būtu jāorganizē un jākoordinē konsultatīvās padomes patvēruma meklētāju un bēgļu jautājumos sēdes, lai apspriestu dažādus ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem saistītus jautājumus ar iesaistīto ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Nepieciešams izvērtēt patvēruma meklētāju un bēgļu vajadzības Latvijā un ieviest attiecīgus projektus, piesaistot finansējumu no ministrijām un fondiem.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt gatavām sniegt patvēruma meklētājiem vismaz minimālām prasībām atbilstošu palīdzību, tomēr tās ir vispārīgas. Ir jānodrošina pienācīgi sadzīves apstākļi – mājoklis pārtika, dienas nauda, jāsniedz informācija, jānodrošina bērnu apmācību un veselības aprūpi. Parvēruma meklētājiem vēlams piedāvāt arī arodapmācību, kā arī jāsniedz zināšanas, kas viņiem nepieciešamas mītnes zemē repatriācijas gadījumā.
4. Imigrācijas likumā 56.panta 2.daļā ir noteikts, ka aizturētajam ir tiesības personiski vai ar sava pārstāvja palīdzību iepazīties ar materiāliem, kas saistīti ar viņa aizturēšanu. Attiecīgo likumu normu būtu jāizsaka šādā redakcijā: „katrs aizturētais 24 stundu laikā no aizturēšanas brīža, tiek informēts un iepazīstināts ar aizturēšanas materiāliem viņam vai viņa pārstāvētai personai saprotamā valodā, ja nepieciešams izmantojot tulka pakalpojumus”. Tādejādi tiktu vairāk nodrošināta aizturētā tiesības uz labu pārvaldību. Praksē bieži vien aizturētajam lēmums par aizturēšanu tiek izsniegts latviešu valodā un netiek izskaidrots valodā, kuru aizturētais saprot.
5. Ņemot vērā nelielo patvēru lūdzēju skaitu La | en_US |
