Baltijas valstu konstitucionālās īpatnības. Salīdzinošais skatījums.

Abstract

Diplomdarba temats ir „Baltijas valstu konstitucionālās prakses īpatnības. Salīdzinošais skatījums.” Darbā, izmantojot salīdzinošo metodi, ir apskatītas Baltijas valstu un Somijas Republikas konstitucionālās prakses teorētiskās un praktiskās īpatnības. Turklāt, šajā darbā ir pievērsta uzmanība Latvijas konstitucionālās prakses aktuālajām problēmām, un tiek piedāvāti šo problēmu iespējamie risinājumi, pārņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas pieredzi. Darbā ir apskatīti tādi nozīmīgie konstitucionāltiesiskie institūti kā ombuds, konstitucionālā kontrole, parlaments un Valsts Prezidents.

Diplomdarbā autors analizē: 1.Jautājumu par tāda tiesiskā regulējuma iekļaušanu Latvijas Republikas Tiesībsarga likumā, kas veicinātu tiesībsarga atzinumu respektēšanu un izpildi. Līdz ar to, autors piedāvā papildināt Tiesībsarga likumu ar tiesību normu, kas ļaus tiesībsargam pielietot tā saucamo „kauna mobilizācijas mehānismu” tas ir, publicēt informāciju par iestāžu vai privātpersonu pārkāpumiem un to nevēlēšanos šos pārkāpumus novērst. 2.Teorētiskos problēmjautājumus, kas ir saistīti ar Igaunijas, Lietuvas un Latvijas konstitucionālo kontroli. Autors pamato, kāpēc tikai Igaunijas vispārīgās jurisdikcijas vai administratīvās tiesas, izskatot lietas, realizē konkrēto lietā piemērojamā normatīvā akta konstitucionālo kontroli, bet Lietuvas un Latvijas „parastās” tiesas neveic konstitucionālo kontroli, bet tikai ierosina jautājuma izskatīšanu par normatīvā akta atbilstību konstitūcijai konstitucionālajā tiesā. Turklāt, autors pamato, kāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitucionālās jurisdikcijas tiesas, izskatot lietas pēc vispārīgās jurisdikcijas vai administratīvo tiesu pieteikuma, veic konkrēto (nevis abstrakto) konstitucionālo kontroli. 3.Apcietinātā Latvijas Republikas Saeimas deputāta tiesības saņemt algu un ar to saistītās problēmas. Autors piedāvā grozīt Saeimas kārtības ruļļa 19.pantu, pārņemot Lietuvas Republikas praksi, un liegt Saeimas locekļiem iespēju saņemt algu apcietināšanās laikā. 4.Tautas vēlētā prezidenta institūta ieviešanās iespējamību Igaunijā un Latvijā un ar to saistītās problēmas. Autors uzskata, ka Latvijā un Igaunijā varētu ieviest tautas vēlētā prezidenta institūtu pēc Somijas Republikas parauga, paplašinot šo valstu prezidentu pilnvaras un iekļaujot tos izpildvaras sastāvā. 5.Nepieciešamību piešķirt Latvijas Valsts Prezidentam tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par Saeimas pieņemtā likuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmei pirms tā izsludināšanās. Lai piešķirtu Latvijas Valsts Prezidentam iepriekš minētās tiesības, autors piedāvā papildināt Satversmi ar Igaunijas konstitūcijas 107.panta otrajā daļā ietverto tiesisko regulējumu.

The subject of this diploma paper is „The Features of the Constitutional Practice of the Baltic States. Comparative View.” Using the comparative method, this paper considers the theoretical and practical peculiarities of the constitutional practice of the Baltic States and the Republic of Finland. In addition, the paper pays attention to the topical issues of Latvian constitutional practice and provides possible solutions to these issues by borrowing from the experience of Estonia, Lithuania and Finland. The paper discusses such significant constitutional and legislative institutions as the ombudsman, constitutional control, the parliament and the Head of State. In this diploma paper, the author analyses: 1) Issues of including such legal regulations in the Latvian Ombudsman Law which would stimulate the recognition and execution of an ombudsman’s suggestions. Thus, the author suggests supplementing the Latvian Ombudsman Law with a legal norm that allows the ombudsman of the Republic of Latvia to invoke the so-called “mobilisation of shame” mechanism, i.e., to publish information about violations committed by institutions or private persons and about their reluctance to remedy such violations; 2) theoretical problem issues related to Estonian, Lithuanian and Latvian constitutional control. The author elaborates that only Estonian general jurisdiction and administrative courts enforce concrete constitutional control over the applicable regulatory act, whereas “ordinary” Lithuanian and Latvian courts do not enforce constitutional control, only moving to consider the matter of a regulatory act complying with the constitution in constitutional court. Moreover, the author explains how Latvian, Lithuanian and Estonian constitutional jurisdiction courts perform concrete (rather than abstract) constitutional control upon considering cases according to general jurisdiction or an administrative court application; 3) the right of an imprisoned deputy of the Parliament of the Republic of Latvia to receive a salary and related issues. The author suggests amendments to Article 19 of the Parliament Statute of the Republic of Latvia, borrowing them from the practice of the Republic of Lithuania, to prevent members of the Parliament of the Republic of Latvia from receiving salaries while imprisoned; 4) the possibility of introducing the institution of the President elected by the public in Estonia and Latvia, and related issues. The author is of the opinion that Latvia and Estonia might introduce the institution of a publicly elected President according to the example of the Republic of Finland, extending the authorities of the Presidents of these countries and including them in the executive branch of government; 5) the need to grant the State President of Latvia with the right to appeal to the Constitutional court with an application to rule a bill passed by the Parliament of the Republic of Latvia to nullify it before announced. In order to confer the aforementioned rights to the Latvian State President, the author suggests supplementing the Constitution of the Republic of Latvia with the legal regulation included in Article 107 Part 2 of the Estonian Constitution.