Bērna bioloģiskā tēva tiesības nosakot paternitāti

Abstract

Apzinoties tādu institūtu kā ģimene, laulība, bērna izcelšanās, vecāku tiesības nozīmi sabiedrības attīstībā, kā darba tēmu izvēlējos bioloģiskā bērna tēva tiesības, jo tēva tiesības juridiski ir komplicētākas par mātes tiesībām. Darba uzdevums ir analizēt bērna bioloģiskā tēva tiesības nosakot paternitāti esošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanu, apzināt jomas regulējuma nepilnības un prakses problēmas, kā arī meklēt un ieteikt iespējamos risinājumus bērna bioloģiskā tēva tiesību sakārtošanai. Apskatīju bērna bioloģiskā tēva tiesības nosakot paternitāti gan uz vecāku kopīga iesnieguma, gan uz tiesas sprieduma pamata. Tāpat apskatīju paternitātes atzīšanu un paternitātes pieņēmumu. Praksē bieži tiek noteikta nepareiza bērna izcelšanās pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, ja bērns ir piedzimis 306 dienu laikā pēc laulības izbeigšanās. Šādos gadījumos saskaņā ar Civillikumu par tēvu uzskata mātes bijušo vīru, lai gan bērna bioloģiskais tēvs ir cits. Līdz ar to dzimtsarakstu nodaļa nevar ierakstīt bērna bioloģisko tēvu pat tad, ja abas personas to atzīst. Darbā aplūkoju arī paternitātes apstrīdēšanas iespējas, Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz bērna bioloģiskam tēvam apstrīdēt paternitāti. Īpaši analizēju situācijas, ņemot vērā bērna dzimšanu vecākiem sastāvot vai nesastāvot laulībā, kā arī salīdzināju tēva tiesību regulējumu Latvijā ar Francijas, Igaunijas, Lietuvas normatīvajiem aktiem šajā jomā. Darba izstrādes gaitā tika konstatētas vairākas nepilnības normatīvos aktos, tādēļ izteikti priekšlikumi un uzlabojumi, lai paredzētu samērīgu regulējumu starp tēva un bērna savstarpējām tiesībām un pienākumiem.

Realizing the significance of such institutes as family, marriage, origin of child and rights of parents in the development of society, I chose the rights of the biological father as a topic of my paper, because rights of father are legally more complicated than the rights of mother. The task of the paper is to analyze rights of child’s biological father, to analyze existing legal regulation and it’s application, to study gaps in the regulation of the field and problems in practice, as well as to search and to suggest possible solutions for the readjustment of rights of child’s biological father. I studied the rights of child’s biological father establishing paternity, both on the ground of parent’s joint application and on the ground of the court’s judgment. I studied recognition of paternity and presumption of paternity as well. If a child is born within 306 days after the dissolution of a marriage, in practice the origin of the child that is based on the presumption of paternity is often wrongful. In such cases according to the Civil Law the ex-husband of the mother is considered a father, despite the fact that the biological father of the child may be another man. Therefore the Registry Office is not able to register child’s biological father even if both parties declare it. In this paper I studied possibilities of paternity disputes as well, since the laws and regulations of the Republic of Latvia don’t stipulate for the child’s biological father to dispute paternity. The analysis was based particularly on whether parents of the child are married or not, as well as comparisons of regulation of father’s rights in Latvia to the regulation of the same field in France, Estonia and Lithuania. During the process of writing the paper several imperfections in laws and regulations were identified, therefore, in order to provide proportional regulation between the rights and responsibilities of the child and the father, recommendations and solutions are provided.