Publiskās un privātās partnerības regulējums Latvijā
Zusammenfassung
Latvijā diskusija par publiskās un privātās partnerības (turpmāk arī - PPP) aktivizēšanu ir kļuvusi aktuāla tikai pēdējos gados 5 - 10 gados, lai gan pasaulē valsts un privātā sektora sadarbības piemēri sastopami jau pirms 2000 gadiem. Latvijā šādi jautājumi objektīvu iemeslu dēļ nevarēja nonākt speciālistu diskusiju lokā agrāk kā pirms 20 gadiem, bet tam, ka pēdējos 10 gados nav būtiskas virzības publiskās un privātās partnerības pilna spektra īstenošanas attīstībā grūti atrast attaisnojumu.
2009.gada 1.oktobrī spēkā stājās Publiskās un privātās partnerības likums un grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paplašināja publiskās un privātās partnerības tiesisko bāzi, sakārtojot to atbilstoši pasaules un īpaši Eiropas Savienības dalībvalstu, mūsuprāt, labākajai praksei. Dažos jautājumos Latvijas publiskās un privātās partnerības regulējums pretendē uz privāto investoru īpašu uzmanību un piesaisti. Vai tas tiešām tā būs, redzēsim pēc zināma laika posma. Vēlme izanalizēt jaunā regulējuma atsevišķu jautājumu reglamentācijas piedāvājumu, tā iespējamo ietekmi uz praksi un varbūtējās problēmas noteica maģistra darba tēmas izvēli.
Kā pētījuma priekšmets tika izvēlēts publiskās un privātās partnerības regulējums, un objekti – jaunumi procedūrā - konkursa dialogs un finansētāja iejaukšanās tiesību institūts, kā arī kopuzņēmuma veidošanas priekšnoteikumi un speciālais regulējums Publiskās un privātās partnerības likumā.
Kā pētījuma mērķis ir izvirzīts, pamatojoties uz ārvalstu PPP pieredzes apskatu, Latvijas līdzšinējās PPP prakses apskatu, kā arī 2009.gada 18.jūnija Publiskās un privātās partnerības likuma regulējuma analīzi, izpētīt PPP līguma slēgšanas tiesību ieguves procedūras jaunā instrumenta – konkursa dialoga pielietojuma pieredzi un sniegtās iespējas, finansētāja iejaukšanās tiesību institūta priekšrocības un trūkumus, kā arī institucionālās partnerības regulējuma iespējamos ieguvumus, trūkumus un to novēršanas iespējas, kā arī visa iepriekšminētā iespējamo ietekmi uz publiskās un privātās partnerības turpmāko attīstību Latvijā. SUMMARY
Discussion on the activisation of public and private partnership (hereinafter in the text – PPP) in Latvia has become topical only during the last 5-10 years, although globally examples of the cooperation between public and private sector could be observed already 2 000 years ago. Due to understandable reasons in Latvia such matters could not be an object of specialists’ discussions earlier than two decades ago, however, it is difficult to find an excuse for the fact that there is no essential progression to implement a full spectrum of public and private partnership during the last decade.
On October 1, 2009 the Public and Private Partnership Law and amendments to Public Procurement Law became effective, widening the legal basis of public and private partnership, thus arranging it according to the best standards of the world and especially those of the EU Member States. Regarding some aspects, the Latvian legal framework of public and private partnership claims for private investors’ special attention and involvement. My willingness to analyse the offer of the regulation of separate matters of the new legal framework, as well as its potential impact on practice and possibble problems determined my preference for the topic of the particular master’s paper.
Legal framework of public and private partnership was chosen as the research subject, but as the research objects – novelties regarding procedure – competitive dialogue and step-in rights for the lenders, as well as preconditions for the formation of a joint venture and special legal framework set out by the Public and Private Partnership Law.
Basing on the study of foreign experience and the existing Latvian practice, as well as the analysis of the legal framework of the Public and Private Partnership Law, the goal of the present research is to examine the experience and possibilities of the use of the competitive dialogue, strengths and weaknesses of the legal institute of step-in rights for the lenders, as well as possible benefits of the legal framework of institutional partnership, their drawbacks and preventive measures, as well as the impact of all the above-mentioned aspects on the further development of PPP in Latvia.