Publisko un privāto tiesību mijiedarbība , deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus privāto tiesību subjektam

Abstract

Tiesību dalījums privātajās un publiskajās tiesībās skar tādas svarīgas cilvēka – sabiedrības locekļa – esamības izpausmes kā personas brīvības un tās ierobežošanas attiecības, tai skaitā, personiskās dzīves neaizskaramība. Atšķirīgo principu atšķiršana un ievērošana nodrošina publiskās varas funkcionēšanu, atbilstoši tiesiskas demokrātiskas valsts prasībām, kā arī indivīdu maksimālas brīvības nodrošināšanu privāttiesiskajās attiecībās. Šajā darbā ir apskatīts valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu teorētiskie un tiesiskie aspekti, īpaši pievēršot uzmanību valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanu publiskās personas dibinātai kapitālsabiedrībai, kā arī valsts pārvaldes uzdevuma nošķiršana no citām privāto tiesību subjektu iesaistīšanas formām. Darbā tiek apskatīta publisko un privāto tiesību mijiedarbība deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus privāto tiesību subjektam Latvijā. Darbs strukturēts trīs nodaļās, kur darba pirmajā daļā tiek apskatīts tiesību klasifikācija publiskajās un privātajās tiesībās, to norobežošana. Darba otrajā daļā apskatīts deleģēšanas mērķis, tiesiskie pamati un priekšmets. Tāpat tiek aprakstītas tiesiskās un faktiskās attiecības pilnvaroto personu un valsts starpā, kā arī dots ieskats atbildības regulējumā par iespējamām nelabvēlīgajām sekām deleģēšanas rezultātā. Darba pēdējā nodaļā dots ieskats Latvijas valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanā publisko personu kapitālsabiedrībām, kā arī definēta tiesiska rakstura problēma deleģējot kapitālsabiedrībām izpildīt valsts pārvaldes uzdevumus. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana privāto tiesību subjektam ir izņēmums no vispārējās pārvaldes īstenošanas kārtības. Turklāt, vērtējot publisko tiesību principus un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas mērķi, autors secina, ka valsts nevar deleģēt valsts pārvaldes funkcijas kapitālsabiedrībām, kas pieder publiskajai personai.

The private and public rights affects such important expressions of human - a member of society - existence as personal freedom and control relationship, inter alia his personal life inviolability. Accordingly the requirements of democratic government, the identification and compliance of different principles ensures the functioning of public power, as well provides the maximum freedom to individual legal relations. The work reviews the theoretical and legal issues on state administration’s task delegation, especially focusing on government task delegation to a company established by state administration, as well as government task abstraction from other private legal entities forms of involvement. The examination on public and private law interactions of the state administration task delegation to the private entity in Latvia is carried out. The paper is structured into three sections, where the first part is addressed to the classification of public and private law, the delimitation process. The second section reviews the objective of the delegation, the legal substance and the scope. It also describes the legal and factual relationship between authorized person and the state, an insight into accountability framework of the possible adverse consequences as a result of delegation is given. At last but not least an insight into practice of Latvian government task delegation to public companies is studied, as well the legislative problem of task delegation to public companies is defined. Task delegation of public administration to the private entity is an exception from the general government policy implementation. Furthermore, while analysing the public law principles and the task objective of government delegation, the author concludes that the state can’t delegate the functions of government companies owned by the public entity.