Palīgtiesību avotu saistošais spēks

Abstract

Temats “Palīgtiesību avotu saistošais spēks” ir aktuāls mūsdienās. Kaut gan Latvijā pirmais un svarīgākais tiesību avots ir normatīvais akts, kas kalpo tiesību piemērotājam gan argumentācijas sagatavošanā, gan sprieduma pieņemšanā, tomēr ir arī gadījumi, kad normatīvais akts neregulē konkrētu situāciju un pastāv tā saucamais “likuma robs”, vai rodas nepieciešamība pastiprināt nolēmuma pamatojumu vai argumentāciju, tad būtu piesaistāmi palīgtiesību avoti vai “tiesnešu tiesības”. Par galvenajiem palīgtiesību avotiem kalpo tiesu prakse un tiesību doktrīna. Pēdējos gados, it īpaši pēc iestāšanās ES, kad ECT un EKT normatīvo aktu interpretācija kļuva saistoša, gan ST, gan zemākās instances Latvijas tiesneši savos spriedumos biežāk vēršas pie vietējās un ES judikatūras un doktrīnas, kas arī pierāda izvēlētās tēmas aktualitāti. Darba hipotēze ir pierādīt, ka palīgtiesību avotiem ir saistošais spēks tiesu spriedumu pieņemšanā. Darba pamatmērķis ir izanalizēt palīgtiesību avotu saistošo spēku mūsdienu tiesu spriedumu pieņemšanā. Ir svarīgi šī darba gaitā saprast palīgtiesību avotu nozīmi tiesnešu darbībā, izskatot to funkcijas, vēsturisko attīstību un lomu spriedumu pieņemšanā. Darbs sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tika apskatīta palīgtiesību avotu saistošā spēka vēsturiskā attīstība, kas sadalīta trijos periodos: pirms Otrā pasaules kara, pēc Otrā pasaules kara un postsocialistiskajā. Otrajā nodaļā tika apskatīts tiesu prakses saistošais spēks, kas ietver sevī apskatu par judikatūras atšķirībām no tiesu prakses, tās nozīmi tiesību tālākveidošanā, tiesības atkāpties no judikatūras. Kā arī tika apskatīta anglo – sakšu tiesību saimes precedenta piemērošanas modeļa iespējamā izmantošana Latvijas tiesību sistēmā. Trešā nodaļa tika veltīta tiesību doktrīnas saistošā spēka analīzei, tās lomai argumentācijā un tiesību tālākveidošanā. Ceturtajā nodaļā tika apskatīta ECT prakses nozīme Latvijas tiesu darbībā. Darba pamatmērķis tika sasniegts, kā arī darba hipotēze tika pierādīta. Darbā tika atspoguļots un pierādīts fakts, ka palīgtiesību avotiem ir saistošais spēks tiesu spriedumu pieņemšanā. Ņemot vērā, ka Latvijā ilgu laiku pastāvēja sociālistiskā tiesību sistēma, kur tiesu prakse un doktrīna tika noliegtas, tomēr jau pēc neatkarības atgūšanas, it īpaši pēc iestāšanās ES ir manāma palīgtiesību avotu piemērošana lietu spriešanā. Darba secinājumi galvenokārt veltīti palīgtiesību avotu nozīmes pamatošanai. Galvenie darba priekšlikumi domāti palīgtiesību avotu apkopojuma un analīzes veikšanai, kā arī tiesnešu stimulēšanai palīgtiesību avotu aktīvākai piemērošanai vienotas tiesu prakses attīstībā. Kopumā darbs sastāv no 60 lapām. Pielikumu nav.

Nowadays the thesis “The Bounding Force of The Secondary Sources of Law” is of current importance. Although in Latvia the legislation is the first and the most important source of law that serves for law application both in argumentation’s preparation and judgment, there are still situations, when legislation does not regulate a concrete case and there is so called “legislation gap”, or there is necessity to strengthen the ratio or argument of judgment, then the second sources of law or “judges rules” would be applied. The most important secondary sources of law are the court practice and the doctrine. In last years, especially after EU joining when ECHR and EUCJ law interpretation has got binding force, the Latvian judges of both constitutional and lower courts has started to apply local and EU court practice and doctrine to own judgments more often, that also proves the relevance of this thesis. The aim of this thesis is to prove that the secondary sources of law have the binding force to judgments. The main goal of the thesis is to analyze the bounding force of the secondary sources of law to the modern judgments. It is important to understand the role of the secondary sources of law to the judgments, considering its functions, historical development and role in judgments. The thesis consists of 4 parts. The first part deals with the historical development of the bounding force of the secondary sources of law that could be divided into 3 periods: before and after Second World War and post socialistic period. In the second part of the thesis the bounding force of the court practice, including the analysis of differences between case law and court practice, its role in the law making, rights to overrule the latter cases, has been described. As well as the possibility to apply decision-making model of the common law system is being considered. The third part deals with the analysis of the bounding force of doctrine, its role in judgments and law making. The fourth part deals with the role of court practice of ECHR in the Latvian judgments. The main goal of the thesis has been achieved and the hypothesis has been supported. The thesis has proved a fact that the secondary sources of law have a bounding force to judgments. Taking into consideration that Latvia had the socialistic law system where the court practice and the doctrine had been rejected; nevertheless after recovery of the independence, especially after joining EU, application of the secondary sources of law in the judgments has been observed. The thesis conclusions are devoted to the analysis of the secondary sources of law and its active application of judges in order to develop united court practice. On the whole the thesis consists of 60 pages. There is no enclosure to the thesis.